„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga.”

„Ak, tagad neprasa dzīve no tevis, vai tu ar domām un dvēseli bagāts.”

„Kas par to, ka daudziem mājas šinī zilā naktī nav.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt, tad pār sirdi tieksmju šūpas tikai kā gudri putni krīt.”

„Sen tava vieta uz greznajām ielām, ielām, kur valda tik tukšums un prieks.”