Krājums

„Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.”

„Man nevajag daudz - man vajag mazliet. Jo viss, kas liels ir bijis, izzudīs. Un paliks tikai mirklis īss.”

„Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”

„Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.”

„Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek.”

„Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.”

„Ir jābūt tādai vietai, kurā tu atnāc rūpju pilns un pēkšņi - sirds iesāpas no skaistuma...”

„Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”

„Ar degošām kurpēm es steidzos pa tagadni pāri!”

„Tā ir tev reiz diena ausīs! – Tā tu arī, tā tu arī Savas važas salauzt vari.”

„Vēl gaida uz tāliem braucieniem Mana laiva iekš klusas jomas, Starp citiem nākotnes sūtītiem Es nezinu vēl savas lomas, Bet gan pie tādiem piederu es, Kuru sapņus pāraug domas.”

„Nepietiek piedzīvot, Vajaga pārdzīvot. Nepietiek pārdzīvot, Vajaga izveidot. Vajaga prast Slēgumu rast, Dzīvei jaunas iespējas dot.”

„Mīla ir kā plīvojoša liesma, Kas vienmēr jauna jāuzkur, Lai, pelnos plokot, neizdzistu bāla.”

„Kas valkīru grib bildināt, Tam vajag spēt caur uguni jāt.”

„Mēs visi melos ietīti Kā zīda tīklos zirnekļi.”

„Vienreiz tik pasaule gūstama, Tik plaša kā karaļvalstība, – Tik jaunībā...”

„Kas skaists, tas mūžīgs; kas mūžīgs, tas skaists.”

„Skaistākā dziesma dzied sirdī, kad sirds ir klusa.”

„Darbs – mūsu dzīvība, Drosme un brīvība, Topiet jūs Latvijai Pamats un spēks!”

„Lielas sāpes aizvien staigā vienas pašas, un visas ielas viņām tukšas.”