„Tu esi Latvija!”

„Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem. Un kas ir noķerts vējš? Tas, kas par lēnu skrien. Kas ir sveloša sāpe? Ziņa, ka nesadzīst. Un kas ir tavs paša mūžs? Atzīšanās, ka īss.”

„Nenokar galvu priekšlaikus – Gadi plūst, upes plūst, smiltis plūst. Kas arī nenāktu priekšā – Horizonts vienmēr būs.”

„Uz zemes it nemaz nav klusuma, ir tikai nomiruši kliedzieni.”

„Ar to vien, ka tu vispār man biji, mūžs ir attaisnots, pilnīgs un piesauļots, un tā priekšā es noliecos bijīgi.”

„Nekā nav bijis man un arī tagad nava. Vien savu nemieru es varu ļaudīm dot.”