„Ej un tikai sargies samīt gliemezi, notraukt niedru strazda ligzdas pinumus! Pats starp brīnumiem tu esi brīnums, pats tu esi viens no viņiem, piemini!”

„Kas nav aizmirsies — tas pastāv.”

„Ne puķes, ne mantas – es tev dāvinu laiku. Gribi – stundu, dienu, gadu vai mūžu, neprasi tikai mūžību, tās nav nevienam.”

„Kas ir aizsniegti griesti? Apziņa, ka par zemiem. Un kas ir noķerts vējš? Tas, kas par lēnu skrien. Kas ir sveloša sāpe? Ziņa, ka nesadzīst. Un kas ir tavs paša mūžs? Atzīšanās, ka īss.”

„Es visu mūžu skatos uz mūžību un neredzu, ka viņa ietu vispār.”

„Tāpat vien neko nedara. Pat guļot — aug.”