„Bite mana māsa bija, Ābolajā kājas āva; Nepazina sēdejuma, Ne sliedites pakaļā.”

„Cīrulītis, mazputniņš,Tas miedziņa negulēja.Tas cēlās rītā agri,Tas priecīgi padziedāja.Rubenītis bungas sitaZaļa bērza galotnē,Sīkus putnus traucēdams,Lai neēda pumpuriņus.”

„Šuj, bitīte, ko šūdama, Šuj man vaska kamaniņas, Lai es braucu siliņā Priedēm galus līdzināt.”

„Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes. Ta nes zaļu ozoliņu Ar visām bititēm.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt' taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.”

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”