„Kam velti dārgo laiku tērē un dzejām papīri tu smērē?”

„Dzeltenā lampa, kam stīvi uz stūra dienu un nakti kā mūžīga vakts nomalē baigā, kur dzīve tik sūra, apspīdot sejas dziļdrūmas kā nakts.”

„Nepietiek piedzīvot, Vajaga pārdzīvot. Nepietiek pārdzīvot, Vajaga izveidot. Vajaga prast Slēgumu rast, Dzīvei jaunas iespējas dot.”

„Saldējums, tavu vēsumu kairo kā ēters esmu es sajutis sasāk par meitenes lūpām un bailēm.”

„Un es sāku sevi vākt kopā. Tas bija grūtāk, nekā eksplodēt.”

„Lai katra dzīve būtu dabiska, sevī pilnīga un slēgta savā lokā, kā ozolā dzīvo pilnam savu dzīvi, kā laiku puķe.”