Krājums

„Silta, silta saulīte Istabas galā; Zaļa, zaļa zālīte Lieldienas rītā.”

„Kur, Jumīti, tu gulēji Šo garaju vasariņu? – Tīrumiņa vidiņā, Zem pelēka akmentiņa.”

„Pušķojam Jāņu māti Ar zaļāmi zālītēmi, Lai pušķoja vasariņa Ar rudziem, ar miežiem.”

„Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt: Meitām nesa zīļu rotu, Puišiem caunu cepurītes.”

„Jānīts savu kumeliņu Jūriņāi peldināja: Pats sēdēja kalniņā, Zelta groži rociņā.”

„Kur, Jānīti, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Rīgas vārtu maliņā, Zem pelēka akmentiņa.”

„Kas varēja gudrāks būt Par bitītes gudrumiņu: Saulītē ziedus nesa, Migliņā darināja.”

„Kas kaitēja man dzīvot Diža meža maliņā: Atnāks silta vasariņa, Būs man daudz darbinieku.”

„Dūci, dūci bitenite, Šūniņāsi guledama, Salti pūta ziemas vēji, Tālu bēga vasariņa.”

„Kur, bitīte, tu gulēji Šo garo vasariņu? – Dziļa purva maliņā, Zaļozola galiņā.”

„Ko darām, pieci brāļi, Šādu garu vasariņu: Uzcērtam dēļu klēti, Pieberam miežu, rudzu.”

„Putniņš sēd zariņā, Zara kanna rociņā. Šogad laba vasariņa Par visām vasarām.”

„Nāc nākdama, vasariņa, Visi bērni tevi gaida; Jau ziemiņa kājas āva, Uz akmeņa tupēdama.”

„Kas, bērziņi, tev apsedza Tādu zaļu villainīti? – Vasariņa atnākdama Atnes zaļu villainīti.”

„Teciet, bērni, lūkoties, Vasariņa ziemu kāva; Ziemai vārtus aizveriet, Vasarai atveriet.”

„Kupla liepa uzaugusi Pie Saulītes namdurvīm; Saule pati galā sēd, Saules meitas pazarē.”

„Grib kundzīnis tā sēdēt Kā saulīte debesīs. Kur kungam zelta krēslis, Kur sudraba sēdeklīte?”

„Raksta kungi, raksta Saule Manus baltus bāleliņus: Kungi raksta grāmatā, Saule kļava lapiņā.”

„Nava tiesa, nava tiesa, Ka Saulīte nakti guļ. Vai rītā tur uzlēca, Kur rietēja vakarā?”

„Saule brida rudzu lauku, Zelta kurpes kājās bija; Meitas brida rudzu lauku, Sudraboti vainadziņi.”