Krājums

„Ko, tētiņi, tu darīji Visu dienu siliņā? -Bitītēmi stropu daru, Līdz apakšai izrotātu.”

„Vecais tēvs sirmu bārzdu Dores vilka ozolā. Lūst ozols, krīt vecais, Plīst galviņa šķederniem.”

„Tēva, tēva tu dēliņš, Ne tev tēva padomiņa: Tētiņš gāja silmalāi, Dzeni nesa mugurā.”

„Šūn, māmiņa, man krekliņu, Liec tēraudu padusē: Ik dieniņas dzeinīts tek Caur manām padusēm.”

„Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.”

„Agri agri, māmulīte, Tam dēlam brokastiņu! Tam dzenītis mugurā, Vaska ripa padusē.”

„Kukaini, ragaini,Tev grezni svārki,Ne tādi kungam,Ne ķēniņam.”

„Silā eju, silā teku,Silā man visi prieki:Silā mani rudzi sēti,Silā mani ozoliņi”

„Es izgāju pa lejām, Pa ozolu ēniņām, Skrej, bitīte, sasit spārnus Pa ozolu zariņiem!”

„Kam tie der veci puiši, Kam tie veci ozoliņ'? Veci puiši vilkiem der, Ozoliņi bitītēm.”

„Neraugies, tautu meita,Uz manām kājiņām, Paskaties siliņā Manis dētu ozoliņu.”

„Šūn, bitite, melnu krēslu Ozoliņa zariņā, Tur tu pate atsēsies, Dravinieku mielodama.”

„Vakar viju stipru virvi, Šodien kāpu ozolā; Līdzko kāpu ozolā, Bites klupa cekulā.”

„Kad atnāks pavasars Ar saviem jaukumiem, Tad ganiņi gavilēs Par pļavām, ataugām.”

„Dietu, dietu, saimeniece,Mārtenīša vakarā,Lai telītes dietu gājaPavasara rītiņā.”

„Bij man vaska dzirnaviņas Ozoliņa galdiņiem; Atved man, māmuliņa, Bites meitu malejiņu.”

„Bitit' saka malejiņu, I es biju malejiņa, Es apmalu dzirnaviņas Kā to vasku riteniti.”

„Uz kalniņa ozoliņš, Uz ozola dzirnaviņas; Tev, bitit, viegli spārni, Palīdz māli ritināt.”

„Ar mušiņu arti gāju, Smilgā cirtu lemestiņu. Kāds lopiņis man aramis, Kāda koka lemestiņa?”

„Pasasēdi bites meita, Ozoliņa zariņā, Iekam sila sirsenits Brūnus svārkus šūdinaja.”