Krājums

„Ai brālīti, kur tu biji, Visu dienu strādājot? -Siliņā pie bitītēm Medutiņu apskatīt.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kur aizgāja div' bāliņi: Lūku plēst, dzeiņu vīt, Ozoliņu darināt.”

„Jēkab, brāli, ozoliņ, Vēl mēs divi bārsamies: Jau skaidiņas sapuvušas, Vēl bitītes neielien.”

„Kas man kait nenesāt Melnus svārkus, zābaciņus? Man bitite svārkus šuva, Sētmalā guledama.”

„Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.”

„Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.”

„Bitei vaļa, meitai vaļa, Kur tām tika, tur tās gāja: Meitiņ' tālu tautiņās, Bitīt' augstu ozolā.”

„Dravinieka līgavai Vaska cimdi rociņā, Vaska cimdi rociņā, Bišu spārnu cepurīte.”

„Eita, ļaudis, skataities, Kādu koku upe nes: Upe nesa ozoliņu Ar visām bitītēm. Dravinieka līgaviņa Tek gar malu raudādama.”

„Kur tu iesi, bāleliņ, Baltas kājas audamies? -Iešu, māsiņ, pār Daugavu Zeltozolu darināt.”

„Paga, paga, tautu meita, Pasacīšu bāliņam: Kam tu savas kājas āvi Zem dravēta ozoliņ'.”

„Bite mana māsa bija, Ābolajā kājas āva; Nepazina sēdejuma, Ne sliedites pakaļā.”

„Ravējiet, ravētājas, Nerauniet dāboliņa: Vakar bite piesacīja, Druvas malu staigājot.”

„No rītiņa ganīdama, Aplīgoju ozolīnu; Vakarā sadzenot, Redzu bites ielienot.”

„Tievu, tievu, garu, garu, Es dzeiniti nosaviju, Ka vareju svētu rītu Priežu virzu lidināt.”

„Šuj, bitīte, ko šūdama, Šuj man vaska kamaniņas, Lai es braucu siliņā Priedēm galus līdzināt.”

„Šķiraties, priežu meži, Dravnieks veda līgaviņu: Samta cimdi, vaska kurpes, Sudrabiņa vainadziņš.”

„Uz priediti zaini vilku, Uz meitām kājas avu: Siliņā šmaugas priedes, Nāburgos dailas meitas.”

„Dravinieka dēliņš biju, Meža sarga meitu ņēmu: Meža sarga meita zina, Kur tās doru priedes stāv.”

„Priedit' deju siliņā, Māsa nesa launadziņu. Tev, māsiņ, ta priedite Par launaga nesumiņu.”