Krājums

„Es izdūru sila priedi, Rakstīt vien nemācēju; Gan bitīte norakstīs Medaināmi kājiņām.”

„Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.”

„Melna čūska ietecēja Manā bišu dārziņā; Tā nebija melna čūska, Tā bij bišu māmuliņa.”

„Dievs aizliedza bitītei Sarkano āboliņu, Kam bitīte nesvinēja Svētas dienas launadziņu.”

„Trim kārtām zelta josta Ap resno ozoliņu; Tā pieder tam puišam, Kas neguļ dienasvidu.”

„Kas rakztija ozoliņu Straujas upes maliņā? Man' bāliņi norakztija, Kumeliņus ganidami.”

„Stādīju liepiņuPlāniņa vidū,Lai mana pādīteKā liepa auga.”

„Nevienam es neteicu, Ko atradu ganīdama; Brālīšami vien pateicu Bišu spietu liepienē.”

„Bite jūdza kumeliņu Dravenieka līgavai: Sudabriņa loku lieca, Vaska sita pavadiņu.”

„Dravenieka līgaviņa Sēd, galviņu nokārusi: Bišu tēva klausījās Ar abām austiņām.”

„Ieraudzīju vien pazinu Dravenieka līgaviņu: Vasku cimdi rociņā, Šūniem šūta sedzenīte.”

„Ieraudzijsi vien pazinu Dravinieka līgaviņu: Samta kurpes kājiņā, Vasku cimdi rociņā.”

„Sarkanais āboliņš Nekam lieti nederēja: Ne meitiņas kroņus pina, Ne bitītes ziedu ņēma.”

„Panāksnieki zivis prasa,Kur man bija zivis ņemt?Mūs` upē tādas zivis -Četras kājas, balts vēders.”

„Lasis meta maigu mirgu,Kad es dzēru Vastlāvos;Nemet, lasi, maigu mirgu,Rīt tu būsi iedzirknī.”

„Labāk pirku oša laivuNekā bēru kumeliņu:Kamēr bēris auzas ēda,Tikmēr laiva simtu jūdzu. Tec, laiviņ, dej, laiviņ,”

„Labāk braucu zēģelīti,Nekā aru slapju zemi:Zēģelīte zeltu nesa,Smilšu auzas slapja zeme.”

„Palīdziet man, māsiņas,Tīklu mest Daugavā.Virēt vira DaugaviņaSīkajām raudiņām.”

„Ar bititi es aparu Visus tēva tīrumiņus, Ar skudriņu mellaciti Visus līdzi noeceju.”

„Brālīts mans dravinieks, Es māsiņa kā bitīte; Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā.”