Latvju daina

„Sarkanais āboliņš Nekam lieti nederēja: Ne meitiņas kroņus pina, Ne bitītes ziedu ņēma.”

„Panāksnieki zivis prasa,Kur man bija zivis ņemt?Mūs` upē tādas zivis -Četras kājas, balts vēders.”

„Lasis meta maigu mirgu,Kad es dzēru Vastlāvos;Nemet, lasi, maigu mirgu,Rīt tu būsi iedzirknī.”

„Labāk pirku oša laivuNekā bēru kumeliņu:Kamēr bēris auzas ēda,Tikmēr laiva simtu jūdzu. Tec, laiviņ, dej, laiviņ,”

„Labāk braucu zēģelīti,Nekā aru slapju zemi:Zēģelīte zeltu nesa,Smilšu auzas slapja zeme.”

„Palīdziet man, māsiņas,Tīklu mest Daugavā.Virēt vira DaugaviņaSīkajām raudiņām.”

„Ar bititi es aparu Visus tēva tīrumiņus, Ar skudriņu mellaciti Visus līdzi noeceju.”

„Brālīts mans dravinieks, Es māsiņa kā bitīte; Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā.”

„Vāverīte, vāverīte,Kāds tai daiļš augumiņš:Kupla aste, garas ausis,Mazs, apaļš deguntiņš.”

„Ai caunīt, vāverīt, Dod man tavu kažociņ': Es bij dores dējējiņš, Naktī guļu siliņā.”

„To jums saku, bekotāji,Rītos ilgi neguļat!Vāverīte agri ceļas,Tā tās bekas nolauzīs.”

„Lielai vēzis mazo kūla,Kam sajauca ūdentiņu.Lielā paša vaina bija,Kam ļipiņu kustināja.”

„Ne saulīti uzlecam. Skrej, bitīte, kur skriedama, Skrej manā sētiņā: Mana sēta zelta kalta, Sudraboti vītolīš'.”

„Kam tie rudzi, kam tie mieži, Kam tie kuplie ozoliņi? Tēvam mieži, mātei rudzi, Bitēm kuplie ozoliņi.”

„Cep, māmiņa, man maizīti, Vieglu nest, gausu ēst: Man jāiet siliņā Priedēm galu līdzināt.”

„Ko, tētiņi, tu darīji Visu dienu siliņā? -Bitītēmi stropu daru, Līdz apakšai izrotātu.”

„Vecais tēvs sirmu bārzdu Dores vilka ozolā. Lūst ozols, krīt vecais, Plīst galviņa šķederniem.”

„Tēva, tēva tu dēliņš, Ne tev tēva padomiņa: Tētiņš gāja silmalāi, Dzeni nesa mugurā.”

„Šūn, māmiņa, man krekliņu, Liec tēraudu padusē: Ik dieniņas dzeinīts tek Caur manām padusēm.”

„Audz, dēliņi, dzen, dēliņi, Nepanāksi tēva pēdas: Tēvs dzeinīti ritināja, Pa siliņu tecēdams.”