bāliņš

„Dūmi kūp siliņā, Atskrien bite raudādama: Tur sadega brāliņam Simts rakstītu ozoliņu.”

„Brālīts mans dravinieks, Es māsiņa kā bitīte; Kā bitīte vīvināju Brāleliņa pagalmā.”

„Ozols gāja pa Daugavu Ar visām bitītēm; Ņem, brālīti, liepas laivu, Sadzen bites draviņā!”

„Cēlās agri tā bitīte, Vēl agrāki bāleliņi; Tāļu gāja tā bitīte, Vēl tāļāki bāleliņi.”

„Ai brālīti, kur tu biji, Visu dienu strādājot? -Siliņā pie bitītēm Medutiņu apskatīt.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kur aizgāja div' bāliņi: Lūku plēst, dzeiņu vīt, Ozoliņu darināt.”

„Jēkab, brāli, ozoliņ, Vēl mēs divi bārsamies: Jau skaidiņas sapuvušas, Vēl bitītes neielien.”

„Kas man kait nenesāt Melnus svārkus, zābaciņus? Man bitite svārkus šuva, Sētmalā guledama.”

„Kur tu iesi, veco brāli, Ar to bišu sētuvīti? -Silā iešu bišu sēt Jaunajiem bālīniem.”

„Ko, brāliti, tu dariji Visu dienu bērztalāja? -Bititēm namu daru, Līdz zemiti rakstidamis.”

„Bāliņ, tavu drošu sirdi, Tavu gudru padomiņu: Dziedādamis nosalaidi No smuidrā ozoliņa.”