tautas

„Kad mieža grauds acī, tas jāizbada ar miezi, pēdējais jāieliek pātagas riņķī un jāatdod vistai”

„Kad bērnam actiņas sāp, iepūš viņās sukura putekļus. Kad acis apasarojušas, jādzen bērnam sari”

„Ja sienā sprauž adatas, tanī dzīvoklī vairs nevar dabūt iemītnieku”

„Ja atrod zemē adatu, tad sagaidāma vēsts, ka kāds miris”

„Kad uz ceļa odotu atrūn, tad uotri slimība sagaiduoma”

„Ja ņem no otra adatu vai kniepadatu, tad tam jāiedur, citādi saiet naidā”

„Par adatu paldies nedrīkst teikt, tad tai mājā kaķi nobeidzas”

„Ja kāds cilvēks otram nozog adatu, tad tam duŗ caurais”

„Kad adatu zog, tad caurais dur”

„Ja kāds nozadzis adatu, tad tam viņā saulē būs jālien caur adatas aci”

„Ja kas acī iebiris, tad ir deguns jāšņauc”

„Ja piebirusi acs, tad jāšņauc deguns”

„Ja katlā mazgā muti, tad acis sāp”

„Ja acis sāp, tad jāmazgā rīta rasā, jo tad veselas paliek”

„Ja pubulis acī, tad tās jāapspaida ar cepures dibenu vai brunču apakšu (štosi)”

„Ja acī iemeties mieža grauds, tas jāapspaida ar svārku vīli”

„Ja kādam miezis acī, tad nezinot acī ir jāiespļauj, lai miezis noietu”

„Ja pubulis (mieža grauds) acī, tad viņu var izdzīt apspaidot ar mieža graudu un pār plecu iesviežot vistai”

„Ja ir miezis acī, jāņem mieža grauds, jāapbaksta miezis, un grauds jāatdod gaiļam vai vistai, tad miezis izejot”

„Ja acī ir mieža grauds, tad vajaga apspaidīt ar mieža graudu un atdot gailim, tad mieža grauds izzūd”