tautas

„Kad pavasara rītā, nekā neēdis, dzird dzeguzi jeb citu kādu gāju putnu dziedam, tad tas aizkūko jeb aizdzied, un caur to gadā daudz nelaimju ceļas”

„Jāsargājas, ka dzeguze vai kāds cits pavasara putns neēdušu neaizkliedz, jo tad piemetas visāds nelaimes”

„Ja dzegūze aizkūko bez naudas kabatā, - tad visu gadu vienmēr trūkst naudas”

„Ja dzegūzi pirmo reiz dzirdi un neesi ēdis, - tad tajā gadā slimosi”

„Ja pie uzvilkta apģērba ko šuv, tad vajaga ko ieņemt mutē, lai nepaliktu aizmāršīgs”

„Ja kaut ko stipri piesaka (piekodina), tad tas vienmēr aizmirstas”

„Ja kāds kur aizmirsis savu lietu, tad viņam tur atkal būs jānāk atpakaļ”

„Kad aita nocirpta, tad tai jādod apēst viena vilnas sproga”

„Kad cērpot aita samieznas, atd būs aitiņa”

„Kad aitas nocērp, tad vilnu nedrīkst tūdaļ svērt”

„Kad aitas ar iekšām slimojot, tad tām vajagot iedot samaltu kaparu ar pienu”

„Kad aitām esot plaktis, tad aitas vajagot ganīt uz rudzu zāles”

„Kad aitām blaktis, tad tām vajagot dot cilvēku mīzalus”

„Ja aita pārlauzusi kāju, tad tai vajaga dot barībai līdzās sarīvētu kaparu”

„Ja aita kāju salauzusi, tad vajaga sarīvēt varu un iedot ar citu barību aitai”

„Ja aitas badās, tad gaidāms vējš”

„Kad aitas badās, tad vētra gaidāma”

„Kad aitas, nākdamas no ganībām, lēkā, tad tad gaidāms jauks laiks”

„Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug gara un mīksta vilna”

„Ja vecā mēnesī aitas cērp, tad tām aug plāna vilna, ja jaunā tad bieza”