tautas

„Jaungada naktī meitas nes malku un skaita ienestās pagales: ja ir pa pārim, tad to gadu apprecēsies, bet ja ir nepāris, tad ne”

„Kāzās brūtei un brūtgānam uzdedzina katram divas sveces; kuram pirmam izdeg, tas ātrāk mirst”

„Brūtes roku varēja atļaut vecāki”

„Cilvēku, kas esot brūtgānā vai brūtē, blusas kožot”

„Brūtei kroni drīkstēja uzlikt viņas labākā draudzene, bet noņemt bija brūtgāna pienākums”

„Jāņu vakarā jānopin trejdeviņu puķu vainadziņš un ar to jāguļ; kas sapnī ies ņemt vainagu nost, tas apprecēs”

„Jaungada naktī jāielien cepļa krāsnī un jāgaida. Kas pirmais nāks skatīties, ar to dabūs precēties”

„Pa to laiku, kamēr jaunajam pārim laimes vēl, brūtgāns nedrīkst atlaist brūtes roku, citādi laulībā neies labi”

„Bērza virsotne nav jāgriež jaunām meitām, jo citādi apprecēs atraitnis”

„Lielajā piektdienā nav jāsukā mati, jo tad vairs nevar sapīt. XI. Precību zīlēšanā”

„Ja veca gada vakarā rej stipri suns, tad nākošā gadā tai mājā būs kāzas”

„Jāņa vakarā meitas, iedamas gulēt, pin vaiņagus no Jāņu zālēm, parasti kādīlēm, tad ar vaiņagiem galvā iet gulēt, lai redzētu sapnī savu brūtgānu”

„Kurām mājām iet dzērves pāri un griežas, tur kāzas gaidāmas”

„Ja rokas krustā sniedz, tad kāzas būs”

„Brūtgāns piektdien pēc brokastes aizjāja uz brūti, lai ar viņu un viņas tēvu varētu kopā braukt pie mācītāja rādīties”

„Ja brūtes gultā ieliekot nazi, tad pāris visu mūžu naidīgi dzīvojot”

„Kas uz vienim vārdim sarunājas, t. I. viens izsaka to pašu, ko otrs, tie vienā godā (kāzās, bērēs) būs kopā”

„Baznīcā, pie altāra stāvot, vajaga brūtei, kamēr mācītājs laulā, brūtgānam uzmīt uz kājas, tad vēlāk sieva par vīru valdīs”

„Kad brūte, no baznīcas nākdama, atrod cilvēku nama durvīs stāvam, tad tā esot slikta zīme. /Latv. Avīzes”

„Ja no matiem izkrīt matadata, tad viens brūtgāns atstās”