tautas

„Pēc dzemdēšanas meitenes otra puse jāmetot ūdenī, tad drīz izprecējot”

„Jāņa vakarā meitām jāvāra bieza putra, nemaz nerunājot, un tās putras paēdušām jāiet gulēt. Kurš nāks nakti runāties, tas to meitu apprecēs”

„Kad meitas beidz velēties, tad tām velētava jāpārceļ citā vietā, lai drīz izprecē”

„Ja meita, brūtē būdama, maina virsas drēbes, tad viņas vīrs meklēs citas sievietes”

„Brūtei pūrā jāliek tikai neatadīti ( nenorauti) cimdi un zeķes”

„Pēc veltīšanas sarīkoja mešanu, kur kāzinieki un panāksnieki meta naudu, panāksnieces atkal kreklus”

„Kad pie altāra stāvot, brūte paceļ kreiso kāju uz priekšu, tad tā valdīs par savu vīru”

„Kad pabeidz otras meitas sāktu darbu, tad atņem tās brūtgānu”

„Ja brūtes pārim, uz baznīcu braucot, zirgs izjūdzas, tad tas pāris drīz šķirsies”

„Brūtei, kad brauca baznīcā laulāties, pa ceļam, ko satika, bija jāmet kāda dāvana: pīrāgi, prievītes jeb cits kas”

„Ja jaunsalaulāts brūtes pāris no altāra griežas uz baznīcēnu pusi katrs uz savu pusi, tad tie nesatiks; bet ja abi griežas uz vienu pusi, tad satiks”

„Jauna gada naktī noliek gultai blakām ūdeni, kuram skali pāri. Uz skaliem uzliek dvieli. Tad sapnī nāk brūtgāns mazgāties”

„Kamēr vien meita neesot precējusies, tikmēr viņa dūcīti nēsājot azautē; bet kā apprecējoties, tā velkot dūcīti laukā”

„Uz kurām mājām starks pavasarī uzlaižas, tajās rudenī būs kāzas”

„Ja mārīti tur rokā, un pēc tam viņa aizlaižas, tad, uz kuru pusi viņa aizlidos, tur būs līgava”

„Kad ieveda brūti vedēju mājā, tad vedēju māte sedza brūtei pirmo seģeni, pēc vedēju mātes radi”

„Kad brūtgāns ar brūti brauc baznīcā, tad tiem jānosviež , kur tiltiņš jeb upīte, pa jostiņai jeb cimdu pārim, lai būtu laimīga dzīvošana”

„Brūtes kroņa lapiņas jāizvāra tējā, kuru jādod bērnam, ja tam uznāk krampji”

„Uz kāzām ejot, vajaga apēst siļķi, tad dabū pulka dancot”

„Kāzinieki nedrīkst braukt pa malu ceļiem, jo tad jaunais pāris slikti satiekot”