tautas

„Mironam liek velēnu uz krūtīm un ūdens trauciņu zem zārka, lai no pērkona nepaliktu melns”

„Ja, uz laulāšanu braucot, līgavai jābrauc pār kādu ūdeni (upi vai ezeru), viņai jāmet tur zieds. Ja to nedara, tad bērni slīkst”

„Miroņus nekad nevajag apglabāt bez apaviem, jo tiem pēc apglabāšanas jāstāv pie kapsētas vārtiem, līdz nāk atkal kāds cits tā vietā”

„Kad iesalu lika žeirī, tad sūtīja kādu mājinieku uz kaimiņiem pēc sviesta, lai alus labāki tecētu. /P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f”

„Bērnu pie kristības vedot, jāpaņem līdz nauda, maize, ogle, sīpols, ķiploks un grāmatas lapa, tad mazais būs visu mūžu bagāts”

„Kas suni nebaro, tam pa bērēm slikts laiks”

„Bērniem nedrīkst dot īkstis (nieres), tad bērni mazi paliek”

„Tukšu šūpuli nedrīkst šūpot, tad bērns naktī raudot”

„Mazus bērnus mātes nemēdz svešiem rādīt, lai svešais neapskauž”

„Debesbraukšanas dienas rītā nedrīkst cilāt ecēšas, nedz arī arklus, jo tad krusa nokapās laukus”

„Ja ačgārni iet, tad mātei zārku mēro”

„Mironu nedrīkstēja zaimot: kas to zaimoja, tam labi neklājās. IX. Mirons sapņos”

„Kad bērnam dilstamais mērs, tad piektvakarā tas jānomērī ar kreisās kājas pastalas auklu vai krāsns slotas valdziņu”

„Ja vistai pie kājas velkas salms, tad mirst kāda jauna sieviete, kurai paliek mazi bērni”

„Ja kādam dzied labā vai kreisā auss un ja to pareizi uzmin, tad uzminētājs dabūs pēc tā cilvēka nāves, kuram auss dzied, viņa mantojumu”

„Apzīdīts bērns izaugot skauģis: kādu ļaunumu otram vēlē, tāds notiekas”

„Rudzu ziedos vilki dzīvo rudzos un pervē savus bērnus”

„Kad bērnu aizved kristīt, māte nedrīkst noskatīties pakaļ, jo tad bērns vienmēr brēks pēc mātes”

„Lai izdzītu miroņa kaulu, tas jāspaida ar durvīm, pa kurām nests mironis”

„Nav brīv iet ap mazu bērnu apkārt, neaug lielāks”