tautas

„Tikko piedzimušam kumeļam mutē atrodoties gaļas gabaliņš, kuru, pēc tam, kad tas izspļauts, izžāvē un lieto kā ārstniecības līdzekli vīvelēm”

„Ja pienam ļauj sadegt, tad govīm ciči čūlā”

„Ja čulka ir iemetusies mēles galā, tad ļauni ļaudis, pie uguns sēdēdami, to aprunā”

„Mārtiņa nedēļas ceturtdienas vakarā jānes uz riju ēdienu mirušo pārtikai”

„Vakarā nedrīkst iegriezt veselu kukuli maizes, jo tad griezējam rādoties nelabi sapņi un esot jāmaldās arī apkārt”

„Jaungada vakarā jāēd zivis, un zvīņas jāsaliek makā, tad to gadu būs daudz naudas”

„Bērnam vajag pieri ar maizi un kājas ar gaļu apspaidīt un tos dot sunim. Ja viņš ēdīs, tad paliks vesels, ja neēdis, tad mirs”

„Ēdot jaunpienu, nedrīkst dzert, jo citādi govs slaucot mīzīs”

„Tos traukus, no kuriem ir veļi ēduši, nedrīkst mazgāt ar akas ūdeni, jo tad šis ūdens būs rūgts un nelietojams”

„Lai svētība pa durvīm neizietu, nedrīkst slaucīt maizes drupatas no galda zemē”

„Bērnu uz baznīcu kristīt vedot, iedod līdz lupatiņā sāli un maizi, lai dzīvē viņam to netrūktu”

„Trīs baltus driģeņa ziediņus ieliek maizē un dod govīm vēršu vadāšanai”

„Zaļo ceturtdienu un Lielo Piektdien nedrīkst skalus lauzt, jo tad lopi salaužas tai gadā”

„Ja mati iet nost, tad sagaidāmas lielas bēdas”

„Gavēnī jāsakrāj maizes sakašņi (abrkaši) un Lielās piektdienas rītā jāiedod govīm, lai tās nevarētu noburt”

„Meita paliek grūta, ja viņa maizi laiž krāsnī. Lai viņa tāda nepaliktu, tad viņai jāielaiž krāsnī ar pirmo kukuli diegs, kamī jāiemet trīs mezgli”

„Māņticīgi latvieši domājot, ka mēnešsērdzība ceļoties no tā, ka pie kristīšanas notikusi kāda nekārtība”

„Gavēņa laikā vajagot nest pīleņģus kūtī, jo citādi varot noburt lopus”

„Raganas jājot pa gaisu uz slotas kāta, vai arī uz bluķa”

„Lai atburtu apburto lopu, tad burvja matus vai savalkātu veļu vajaga sadedzināt un iedot apburtam”