folklora

„Lieldienu rītā jāskrien apkārt mājai, lai neziedētu puķes āboliem.”

„Kas Lieldienās ēd olas, tas visu gadu būs dzīvespriecīgs un pilns enerģijas kā rīta saule.”

„Jāņos pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.”

„Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem — kas to redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.”

„Jāņu vakarā vajag laukus meijot ar pīlādzes zariem, tad skauģi neko nevarot padarīt.”

„Ziemassvētku vakarā jāaizmieg pie galda ar barību, lai nākamajā gadā ne cilvēkam, ne lopam nebūtu bada.”

„Ziemassvētkos, izejot bluķi vilkt, nedrīkst runāt — klusums pasargā no ļauniem gariem.”

„Ja Ziemassvētku rītā saule lec sarkana, vasarā gaidāmi kari un ļauni laiki.”

„Bērnam Ziemassvētkos jāguļ ilgi, tad visu gadu būs vesels un dzīvespriecīgs.”

„Ja Andrēja dienā (30. novembrī) sals, tad Ziemassvētkos gaidāms atkusnis.”

„Ziemas saulgriežos nakts ir visilgākā — tad tumsa sasniedz virsotni, bet ar katru dienu saule atkal iegūst spēku.”

„Ja Katrīnas dienā (25. novembrī) sals, Andrēja dienā būs atkusnis — tā ziema šūpojas.”

„Kad zoss Mārtiņos var stāvēt uz ledus, tad Ziemassvētkos tai jābradā pa dubļiem.”

„Ja ziemas sākumā daudz sniega, pavasaris būs vēss un mitrs. Ja maz sniega — pavasaris agrāks.”

„Apjumībās (Miķeļdienā) jānobeic viss ārā pļaujamais un ražas vākšana, citādi nesvētīsies.”

„Ja rudens bija silts un ilgs, ziema nāks aukstāka un ilgāka nekā parasti.”

„Ja Veļu laikā (rudens beigās) deg sveces un māja silta, aizgājušie senči jūtas mierīgi un sarga ģimeni.”

„Kad rudenī putni agri lido prom, ziema sāksies drīz un būs barga.”

„Ja Ziemassvētkos snieg, vasarā būs laba raža — sniegs zemei sagādā auglīgas vielas.”

„Jāņa rītā miezis aug tik ātri, ka esot redzams ar acīm — tā lielākās zāļu augšanas nakts.”