folklora

„Kur, Saulīte, mājas ņēmi, Vakarā noiedama? – Vidū jūras uz ūdeņa, Zelta niedres galiņā.”

„Saules māte kalnā kāpa, Priekšautiņu pacēlusi; Kur nolaida priekšautiņu, Tur pabira sudrabiņš.”

„Saule auda audeklīnu Ezerīna malīnā: Zelta šķiets, vara nītes, Sudrabīna šautuvīte.”

„Ai, Saulīte, māmuliņa, Ko tie tavi kalpi dara? Zīda pļavas nenopļautas, Zelta kalni neecēti.”

„Kas to teica, tas meloja, Ka Saulīte nakti guļ: Dienu loka zaļas birzes, Nakti jūras ūdentiņ.”

„Ozols auga Daugavā Ledainām lapiņām; Tur Saulīte miglu meta, Vai bij ziema, vai vasara.”

„Šodien Saule agri lēca, Šodien agri norietēja; Šodien Saule kāzas dzēra, Pērkons brauca panākšņos.”

„Noiet Saule vakarā, Iekrīt zelta laiviņā; Zelta airi noskanēja, Laiviņā iemetot.”

„Saule brauca pār ezeru Spīdēdama, vizēdama; Dieva dēli pakaļ nāca Pušķotām cepurēm.”

„Lieldienās, ja bļodiņā griežot divas olas sastopas — nākamajā gadā apprecēsies.”

„Ieraudzīt grūtnieci un paglaudīt viņas vēderu — uz laimi mīlestībā.”

„Ja redzat daudz nepāra skaitu taureņu — gaida laime.”

„Ja dēls līdzīgs mātei, bet meita — tēvam, bērniem būs laimīga dzīve.”

„Ja ieraugāt stārķi — tas uz laimi ģimenē.”

„Jāņu naktī var saprast, ko zirgi runā.”

„Nejauši sasist traukus — uz veiksmi un gaidāmi ciemiņi.”

„Ja labā auss skan — kāds labi par tevi runā. Kreisā — ļauni.”

„Ja krīt zvaigzne — ievēlieties vēlēšanos, tā piepildīsies.”

„Piedzimt laimes krekliņā — nodzīvot laimīgu dzīvi.”

„Atrast pakavu uz ceļa — uz laimi.”