folklora

„Pavasara vakarāUz zaļā pakalniņaPirmo reizi dziedāt gāju,Savu balsi vēdināt.”

„Sanēdama bite skrēja Sava kunga tīrumos, Dziedādama ielaidās Cita kunga daļiņā.”

„Teciņus tecējuAitiņu stallī:Zināju, pādīteiZeķītes vajag.Steigusies tautu meitaPie tā mana bāleliņa:Pus aitiņas nocirpusi,Palaidusi tīrumā.”

„Apsedz mani, tautu meita,Ar savām villainēm,Es tavām aitiņāmCitu gadu sienu pļaušu.”

„Cikom ir tod ēd, jo nav tid verīs”

„Kad ir tad ēd, kad nav tad ciet”

„Ne viss nav ēdams, ne viss der runāt”

„Dravenieka es meitiņa, Druvā gāju dziedādama; Vaska kurpes kājiņā, Dzelonīšu vainadziņš.”

„Ko, bitite, tu dziedāji, Tev bij maza dvēselite; Lai dziedaja dunduritis, Tas māceja trīcināt. Tas māceja trīcināt Pa ozola pazarēm.”

„Dziediet, meitas, ko gaidāt,Prieki nāca šai zemē:Divi laivas zelta nāca,Trešā sīka sudrabiņa.”

„Durovas gruzos engūs, bet slinkis sovā gultā”

„Dūša kā miets, bet sirds kā lupata”

„Gavē ar dvēseli, bet ne ar vēderu”

„Dzenis ir raibs, bet dzeņa vēders vēl raibāks”

„Dzeņa vēders raibs, bet cilvēka mūžs vēl raibāks”

„Dzerojs daudz runoj, bet moz gudroj”

„Nevienu dzērāju vēl velns nav parāvis”

„Dzer ka zvonoj, bet nazin kur”

„Dzērājs izguļās, bet muļķis nekad”

„Neviens nevar būt inteliģents dzīvē, iekams nav inteliģenta sirds”