folklora

„Blusas ceļoties no koka skaidām. Ja zāģētas ozola skaidas ieberot pudelē un uzlejot drusku ūdens, tad otrā dienā visa pudele esot pilna ar blusām”

„Iļģu naktīs jāiet uz kapsētu un jāskatās caur zara caurumu, tad var redzēt, ka no kapiem iet uz baznīcu mironi”

„Vajag ēst papīrus, lai viegla galva - ātri varētu iemācīties”

„Nogriež mazu gaļas gabalu, apsmērē kārpas un pasien jumta pažobelē, lai gaļa no lietus sapūst, tad drīzā laikā kārpas noies”

„Jāņu naktī meitas sviež kroni bērzā; kuru reizi tas tur paliek, pēc tik daudz gadiem dabūs precēties”

„Vecus augonus var nodzīt, ja tos trīs ceturtdienas vakarus bez saules apspaida ar maitas kaulu”

„Kad lopam vasaras vaina, tad, lopam mieznot, jāizrauj apsīte un tā jāiegriež mīzalos”

„Izmežģījums jāapsien ar govu mēsliem jeb ar mālu un spirta maisījumu”

„Mironu uz kapsētu vedot likuši Cesvaines priedēs cimdus. Meitas gājušas turp rakstu ņemt”

„Kad bērnu krista, tad tam pie plikas miesas vajaga likt sudraba naudu un maizes garoziņu, tad kristāmam viegls mūžs būšot”

„Kad plaukšņas ēd, tad ir viegls dancotājs”

„(Bērna nabai) uzspiež virsū naudiņu apvaskotu ar tīru vasku un apsildītu, un tad pārsien”

„No kapa krusta ņem bantes, ar ko dziedē dažādas slimības. Bet tad ap krustu jāapsien kāds diegs, lai mironis nedusmotos”

„Ja ugunī miez, tad uz mieznamā uzmetas čulkas. Čulkas ir jāapspaida ar ogli un ogle jānoliek vecā vietā”

„Kad bērns piedzimis, tad jāuzglabā gabaliņs no nabas saitītes un jāaiznes uz baznīcu apsvētīt, tad bērns būs ar gudru galvu”

„Zvārdē esot bijis kapsētas tuvumā pie ceļa liels ozols, kas esot runājis”

„Ja atnāk vaļā kreisās kājas apsēja, tad aprunā”

„Sievietes otra puse jānorok apakš bērza pret rīta pusi”

„Ja koki apsarmojuši, tad pēc tam gaidāms atkusnis”

„Kad govij zobi vaļā, lai tie veseli paliktu - jāapspaida ar brunču vīli”