prieks

„Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi.”

„Mārtiņdienā galdā jāceļ plāceņi, medus, alus un gailis. Tad ģimene dzīvos labklājībā un neslimos.”

„Mārtiņdienā beidzās klusais veļu laiks un sākās jautrais budēļu laiks. Ticēja, budēļi nes svētību, tāpēc bija gaidīti visās sētās.”

„Lieldienu rītā jāiet ārā pirms saullēkta un jāsveicina saule, tad visu gadu būs laime un veselība.”

„Ja Mārtiņos ir daudz sniega, būs laba rudzu raža.”

„Lieldienās mazgājas tekošā ūdenī rīta saulē, lai būtu skaists un vesels visu gadu.”

„Ja meita Lielajā dienā dos puisim piecas olas, tas nozīmē — jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!”

„Ķekatniekus aicināja uz kūti, dārzu un līdumiem. Katrā vietā bija jāpadanco, jāuzdzied, tad ticēja, ka nākamgad it visā veiksies un būs laba raža.”

„Lieldienās jāšūpojas augstu, tad lini augs gari.”

„Lieldienās jāšūpojas, lai odi nekostu.”

„Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem, lai nākamais gads būtu bagāts un auglīgs.”

„Ziemassvētkos dāsni baroja lopus, lai nākamajā gadā tie būtu svētīti.”

„Budēļus visur laipni sagaidīja, bagātīgi pacienāja un apdāvināja, jo tas solīja svētību tam namam un ģimenei, kurā budēļi ciemojās.”

„Jāņa dienā vajaga vārtus pušķot, lai izdodas laba un kupla labība.”

„Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst, lai govīm svētība pieliptu.”

„Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.”

„Ja Mārtiņos ir skaidrs laiks, gaidāms labs gads”

„Ja ap Ziemassvētkiem logos daudz leduspuķu, būs laba augļu raža”

„Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas”

„Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji”