Krājums

„Man kā vēsturniecei…”

„Ērik, uznes mani kalnā!”

„Aizved mani uz Munameģi! Gribu uz Munameģi!”

„Kur dūmi, tur uguns. Kur latvietis, tur sūdzēšanās par laiku.”

„Ko latvietis nesamaisīs ar siļķēm un biezpienu, to nevar samazināt.”

„Jāņos jābūt laimīgam, vai tu to gribi vai ne.”

„Ziema ilga, bet Jāņu nakts vēl garāka.”

„Pirms izlemj, apsver. Pēc izlemšanas – aizmirsti šaubas.”

„Latvietim nav vajadzīgs troksnis — viņam vajag dziļumu.”

„Kultūra ir tas, kas paliek, kad viss pārējais aiziet.”

„Meži Latvijā runā savādāk nekā citur. Klusu, bet skaidri.”

„Patiesais brīnums nav burvju nūjiņa. Tas ir tas mirklis, kad tu pats maini kaut ko.”

„Cilvēks ir tik liels, cik liela ir viņa sapņu pasaule.”

„Dzīvot pilnvērtīgi nozīmē ne tikai ņemt, bet spēt dot, kad pašam trūkst.”

„Ko neizteic vārdos, izsaka klusums.”

„Mātes piens — tas ir arī viss, ko viņa savāca no dzīves un nodeva tālāk.”

„Vēsture nav pagātne — tā ir mūsos.”

„Katrai sievietei ir savs klusums, ko vīrieši nesaprot un meklē visu mūžu.”

„Straumēni — tā nav māja. Tā ir pasaule.”

„Klusums laukos nav tukšums — tas ir pilns ar dzīvību.”