Krājums

„Ja aita pārlauzusi kājas kaulu, slimā kāja jāaptin ar lupatu, jāapliek ar skaliņiem un jāapsien”

„Ja kaķis guļ uz krāsns - būs auksts laiks”

„Kad mironim zārkā saliek rokas krustīm uz krūtīm, bet tās slīd vaļā, tad drīzumā kāds no nelaiķa piederīgiem mirs”

„Raugās ejot vienam maizes kukuļam gals jānogriež, lai puika dzem”

„Kad Ģurģī gājēji no mājas iziet, ceļš jānokaisa ar sāli, lai naids aizmirstos”

„Iedēstiju ozoliņu Leišu meža viducī; Leišam mežs piedereja, Man pieder ozoliņš.”

„Citi vīri man vaicāja,Ko es ēdu, meža vīrs?Šaunu caunes, kāpju bites, To es ēdu, meža vīrs. Kam gribēja šo naksniņu Bites gulēt siliņā? Silā bija pulka ziedu, Smagas medus nešļaviņas.”

„Skaisti, skaisti noziedējaVējā liekta ābelīte;Tāļi, tāļi aizprecējaPeļamo mātes meitu.Es to tautu kumeliņuCaur ābeļu birzi braucu;Ābelēm sīki zari,Plosa tautu kumeliņu.”

„Jāņu nakti dancot gāju,Naudu bēru zābakos,Lai teic meitas dancodamas,Tam sudraba zābaciņi. Margodama saule lēce Caur ozola lapiņām: Dravenieka līgaviņa Zelta naudu rēķinaja.”

„Bite gāja ziediņos Pa lielo tīrumiņu: Vaska kurpes kājiņā, Zelta ņiedre rociņā.”

„Guli, guli, sila bite, Lauka bite negulēj': Visi tavi sila ziedi Lauka bites rociņā. Atrod biti, pamet biti Diža ceļa maliņā: Bitei rati saplīsuši, Ziedu lāde vezumā.”

„Spēlējati, spēlmanīši,Dancojati, panāksnieki:Lai sajēma tautu dēlsSavu jaunu līgavīnu!Sudrabiņa grožus viju,Zeltā kalu kamaniņas,Lai brauc mana līgaviņa,Kā puķīte ziedēdama.”

„Ozols gāja pa Daugavu Ar visām bitītēm; Ņem, brālīti, liepas laivu, Sadzen bites draviņā!”

„Ceļa malas dāboliņš Nekam lielis nederēja: Ne bitīte ziedu vilka, Ne pin meitas vaiņagā.”

„Kas kait man nedzīvotLielas jūras maliņā:Cik jūriņa viļņus meta,Tik izmeta sudrabiņu.Jūriņ, mana māmuliņa,Daudz tu man labu dari:Tu man maizes devējiņa,Tu man' mīļi vizināji. Es apgulu saldu miegu”

„Šķērsām bite mežā brauca Ar to vaska vezumiņu, Skabargainu atradusi Jauna puiša dravējumu.”

„Tev, eglīt, piederējaVisu mūžu zaļi svārki;Tev, māsiņ, nepiederaVisu mūžu vainadziņš.Dedzini, brālīti,Trejžuburu sveci:Nu tautas māsiņaiVainagu ņems.”

„Ai, māsiņ, burzgalīt,Tavu skaistu vaiņadziņu,Labāk vīru piecietusi.Ne tik skaistu vaņdziņu.”

„Kas spīdēja, kas vizējaRudzu lauka maliņā?Tur māsiņa rudzus sēja,Spīd vizuļu vainadziņš.”

„Bitenieka līgavai Griķu vainags galviņā, Griķu vainags galviņā, Vaska kurpes kājiņā.”