Krājums

„Bišu tēvs gauži raud Raud Gaujiņas maliņā: Gauj' aiznesa to ozolu, Kurā spiedz bišu bērni.”

„Ko Saulīte gauži raud,Ik vakaru noiedama?Zelta josta iekritusiDziļas jūras dibenā. Ne kauns bija bāliņam Zelta joztiņ' apjožot : Trijas bites ozolā, Seši vaska gabaliņi.”

„Es to savu rīta māliAr dziesmām sadziedāju,Lai nesaka citi ļaudis,-Darba dēļ noskumusi. Malējiņa tā meitiņa, Apputējis vainadziņš; Dravenieka tas dēliņš, Vaska cimdi rociņā.”

„Ar vilciņu mežā braucu,Krāvu lielu vezumiņu;Velc, vilciņ, raudādams,Kam apēdi kumeliņu!”

„Ko, māsiņa, tu raudāji, Celmiņā tupēdama? -Kā, bāliņ, neraudāšu, Krauklīts bites izknābājis.”

„Nākat, meitas, skatīties, Kādu koku Venta nes: Venta nes ozoliņu Ar visām bitītēm. Jo bitīte zemu skrej, Jo māsiņa žēli raud.”

„Gauja, Gauja tu, upīte, Tu asaru rijējiņa: Gauja nesa ozoliņu Ar visām zīlītēm; Dravlenieku meitenīte Tek gar Gauju raudādama.”

„Zaķīts raud raudādams -Kur būs ņemt līgaviņu?Ņem, zaķīti, līgaviņuNo vāveres meitiņām!Sniegi, vēji putināja,Meža zvēri kāzas svin:Lūsīts ņēma caunes meitu,Zaķīts - sila vāverīti.”

„Ozoliņš gauži raud, Garām jāja dravenieks; Neraud' gauži, ozoliņ, Tā ir tava paša vaina.”

„Sili dega, meži dega, Atskrien bite raudādama: Bitītei, kundziņai, Zelta kurpes sadegušas.”

„Trūka, trūka tev, bitīte, Kad tev trūka, trūkst man ar: Kad tev trūka sila ziedu, Man trūkst vaska ritulīša.”