Krājums

„Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi. Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts.”

„Sāpīgi ir, ja meklē un neatrod, bet vēl sāpīgāk ir, ja atrod un pazaudē.”

„Ja rītā no gultas izkāpj ar kreiso kāju, diena būs neveiksmīga.”

„Debesis, debesis – cik lielas tās ir, un cik maza šķiet cilvēka sāpe to priekšā.”

„Tas, kas netiek pateikts, nereti sāp vairāk nekā tas, kas tiek izrunāts.”

„Sieviete nav tikai māte vai mīļākā – viņa ir cilvēks ar savu stāstu un sāpi.”

„Kas par bagātnieku tur sevi, tas pats ir nabagākais – viņam pietrūkst sirds.”

„Grūti ir dzīvot, bet vēl grūtāk ir grist cerību, kas vienīgā uztur dzīvi.”

„Latviešu valoda ir mana māja. Tajā dzīvoju, tajā sapņoju, tajā miru.”

„Kur mīlestība, tur arī sāpe – šīs divas lietas nedalās.”

„Mums ir grūti skaistos vakaros. Mums ir rūgtums, smeldze. Skaistums sāp, kad ir nesasniedzams.”

„Mani nogurdina lielās lietas un norises. Es meklēju lielās norises mazajās.”

„Mīlestības operā vienmēr trūkst harmonikas.”

„Katrā cilvēkā iemīt mākslinieks, un viela, kas viņam jāveido, ir dzīve. Būtu ļoti bēdīgi, ja viņš to atstātu ikdienišķā negatavībā un neradītu no tās ko lielāku, skaistāku un vienmēr jaunu.”

„Lielas sāpes aizvien staigā vienas pašas, un visas ielas viņām tukšas.”

„Kas uguns galam ar kāju sper, tam krusti sāp.”

„Vientuļi mēs nākam pasaulē, vientuļi mēs aizejam.”

„Tik liela bēdas nav ko viena mirkļa laime nevar padarīt mazāku.”

„Satin savu valodiņu baltajā villainē. Nosalušu, nogurušu. Nomirušu, mūžam nē.”

„Piedod, mana dzimtene, ja vari, tavā vārdā ciests un melots daudz.”