Krājums

„Sarkanais āboliņš Nekam lieti nederēja: Ne meitiņas kroņus pina, Ne bitītes ziedu ņēma.”

„Bite gāja ziediņos Pa lielo tīrumiņu: Vaska kurpes kājiņā, Zelta ņiedre rociņā.”

„Guli, guli, sila bite, Lauka bite negulēj': Visi tavi sila ziedi Lauka bites rociņā. Atrod biti, pamet biti Diža ceļa maliņā: Bitei rati saplīsuši, Ziedu lāde vezumā.”

„Bitenieka līgaviņa Tek gar sētu dziedādama: Vaska kurpes kājiņā, Ziedu cimdi rociņā.”

„Atenieši vella bērni, Bitit' meta ūdenī. Skrej, bitit, žāveties Manā rožu dārziņā.”

„Ganiņš kliedza, ganiņš brēca: Bitīt' rožu dārziņā! Paši gani nobradāja, Uzmet vainu bitītei.”

„Vai, bitīte, nezināji Manu jaunu rožu dārzu: Aiz upītes lejiņā, Istabiņas galiņā.”

„Štuki, lieli brīnumiņi, Bite gāja ubagos: Ziedu cimdi rociņā, Vaska kurpes kājiņā.”

„Ai baltais āboliņ, Kamdēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga meitiņām.”

„Skrej, bitīte, ziedu ņemt Eņģevēra siliņā: Nu zied visi eņģevēri, Eņģevēru pazarītes.”

„Bitit, zieda neņemies No sarkana āboliņa; Tam, bitite, viens bauslitis, Ka svētdien nesvineji.”

„Maziņš bija, saldis bija, Bitit, tavs vezumiņš; Kārkla ziedi, ievas ziedi Bij tavā vezumā.”

„Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.”