„Atminiet, jaunas meitas, Kas bij liepas iedobā? Lācis kāpa liepiņā, Medutiņa meklēdams.”

„Priedes vien, egles vienMana ceļa maliņā,Viena pati bērzu birzeZeltītām lapiņām.Aiz Daugavas balti bērziSudrabiņa lapiņām;Tur aizveda mūs` māsiņuSudrabiņa kalējam.”

„Ceļa malas dāboliņš Nekam lielis nederēja: Ne bitīte ziedu vilka, Ne pin meitas vaiņagā.”

„Sīrenieki, medinieki, Saņemiet to bitīti: Tā bitīte kalnus kāpa Ziedainām kājiņām.”

„Ar bititi arti gāju, No smildziņas arklu šķēlu, No sarkana āboliņa Iemauktiņus darinaju.”

„Ej, kaziņa, mežiņāLiepu lapu lupināt!Tik tu pati piesargiesNo tā meža junkuriņa!Kas manai kaziņai?Nāk, galviņu grozīdama.Vai naktī bārusiesAr to vilka māmuliņu?”