Krājums

„Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.”

„Ļaudīm liels brīnumiņš, Bite iet ubagos: Zelta niedre rociņā, Vaska kurpes kājiņā.”

„Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.”

„Šūn, bitīt, vaska krēslu Baltābola kalniņā; Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.”

„Steidziet, puiši, puņģus vilkt, Nesteidziet rudzus sēt: No leišiem bites nāca Kā pērnie vēršukiņi.”

„Kas man kait nenēsātMelnus svārkus, zābaciņus:Man bitīte svārkus šuva,Sētmalā gulēdama.”

„Man bij medus, man bij vaskis, Man bij vaska ritentiņš; Pārdev' medu, pārdev vasku, Nopirk' caunu cepurīt'.”

„Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,Vilkam bērni nosaluši:Vilkam bērni iekritušiDziļajā kupenā.”

„Kur, vilciņi, čunčināji,Kaula pieši kājiņās?- Uz jūrmali čunčinājuZvejnieciņus apraudzīt.”

„Lapsiņai, māsiņai,Visi svārki noplīsuši,Visi svārki noplīsuši,Purvus, mežus bradājot.”

„Šūniem bite namu dara, Vaskiem dara istabiņu; Priežu virsa duraviņas, Tās bij viegli virināt.”

„Bitīt, manu kamenīti, Kad man tevi pamanīt? -Grauz akmeni, dzer ūdeni, Tad tu mani pamanīsi.”

„Lācis kāpa ozolā, Bites dūra vēderā; Jo tas lācis augstāk kāpa, Jo tās bites sīvāk koda.”

„Skrien, bitite, istabā Mārtenīša vakarā; Ja tu pate neieskrien, Ienes sava labumiņa.”

„Kur tu iesi, vecais tēv, Ar to bišu sētavīti? -Par Daugavu bišu sēt Jaunu puišu dējumos.”

„Medutiņ, medutiņ, Kur tu biji dabūjams? Kuplas liepas iedobā, Tur bitītes ievākušas.”

„Šuj, bitite, melnu krēslu Kuplas liepas zariņā, Tur tu pate atsēdes', Draviniekus mielodam'.”

„Bērziņš auga uz akmiņaSidrabotām lapiņām,Bērziņš lapas darināj`,Es darinu vainadziņ`;Bērziņam salna trauca,Man noņēma sveši ļaudis.”

„Atsaraunat, skauģa bērni,Samīs manis kumeliņis,Samīs manis kumeliņisTēraudiņa pakavāmi.”

„Cīrulītis, mazputniņš,Tas miedziņa negulēja.Tas cēlās rītā agri,Tas priecīgi padziedāja.Rubenītis bungas sitaZaļa bērza galotnē,Sīkus putnus traucēdams,Lai neēda pumpuriņus.”