Krājums

„Vēders — dievs visaugstākais, ikkatris pats sev tuvākais, tiklīdz kā izsalcis.”

„Iedzer, brāli! Ātrām kājām mūža dienas projām skrien.”

„Ja nav naudas, spārni īsi — guli tur, kur liktens sien.”

„Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo: tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj.”

„Dažreiz labāk ilgot lūpas, bet nekad tās neskūpstīt.”

„Kas par to, ka daudziem mājas šinī zilā naktī nav.”

„Dziļas kā ārprāts ir slāpes pēc drauga.”

„Kam veltīgi laimību kāro tu, sirds? Met projām reiz cerības tumšajā kapā.”

„Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei.”

„Jau smaršo rensteles, un brūns kā šokolāde tek netīrumu strauts.”

„Teikt vai neteikt, ka es Tevi... Un jā. Varbūt pat ļoti.”

„Vēl nav par vēlu! Vēl saule lec!”

„Dzīve nav grāmata, ko var aizvērt un nolikt plauktā.”

„Bērnība ir tā zeme, no kuras mēs visi nākam.”

„Kas cilvēkus mīl un viņiem tic, to draugs sauc par dzejnieku, ienaidnieks par ārprātīgu.”

„Ir viena zeme, kas mūžam paliek sirdī.”

„Kā gulbji balti padebeši iet.”

„Sprīdītim jāiet pasaulē.”

„Koks — tas ir zemes tiekšanās pret debesīm.”

„Tev jādzīvo savējā.”