Krājums

„Izsīkusi Daugaviņa, Zaļa maura pieaugusi; Eita, mani bāleliņi, Taisāt govju laidariņu.”

„Droši bridu šauru upi,Baili bridu Daugaviņu,Tur noslīka mans brālītis,Kumeļā sēdēdams.”

„Tec, bitīte, tecēdama, Atpakaļ neskaties: Tur ļautiņi medu ēda, Kāri pirkstus laizīdami.”

„Bitīt' nesa medutiņu Ar ozola kanniņām; Nes, bitīt, dod man ari Jel uz spārnu galiņiem.”

„Mana jauna vedekliņa Grib ar medu mieloties; Ķēru sietu, ķēru podu, Teku bišu dārziņā.”

„Lai precēšos, kad precēšos, Bitenieku vīru ņemšu: Kas kaitēja biteniecei Ik dieniņas medu ēst.”

„Ej, bitit, tu pie Dieva, Atdod tavu saldumiņu; Atdod savu medutiņu, Es kārites tev atdošu.”

„Kas man kait nedzīvot, Dravinieka līgavai: Medu ēdu, medu dzēru, Vaskiem šūts vainadziņš.”

„Citi puiši izdējuši Pa simtam ozoliņu, Es izdēju vīksnas celmu, Medu krāvu vezumā.”

„Bitīt' skrēja vakarā Caur ābēļu līdumiņ', Zīda groži, vaska loki, Ābolaini kumeliņi.”

„Traki bija Leišu kungi, Bitit' bāze ūdenī. Nāc, bitite, kaltejies Man' ābeļu dārziņā.”

„Gani sauca, gani kliedza: Bite driķu druviņā! Lai nāk paši lielie kungi, Bitei sliedes nepazina.”

„Ļaudīm liels brīnumiņš, Bite iet ubagos: Zelta niedre rociņā, Vaska kurpes kājiņā.”

„Skrien, bitīte, sit spārniņus Pie resnā ozoliņa: Traucē savas citas māsas, Lai neguļ dienasvidu.”

„Šūn, bitīt, vaska krēslu Baltābola kalniņā; Tur tu pate atsasēdi, Savus viesus mielodama.”

„Steidziet, puiši, puņģus vilkt, Nesteidziet rudzus sēt: No leišiem bites nāca Kā pērnie vēršukiņi.”

„Kas man kait nenēsātMelnus svārkus, zābaciņus:Man bitīte svārkus šuva,Sētmalā gulēdama.”

„Man bij medus, man bij vaskis, Man bij vaska ritentiņš; Pārdev' medu, pārdev vasku, Nopirk' caunu cepurīt'.”

„Vilciņš kliedza, vilciņš brēca,Vilkam bērni nosaluši:Vilkam bērni iekritušiDziļajā kupenā.”

„Kur, vilciņi, čunčināji,Kaula pieši kājiņās?- Uz jūrmali čunčinājuZvejnieciņus apraudzīt.”