Krājums

„Siliņā priedi deju, Uz otrās lūkojos: Vairak man ta otra mīļ, Ne ta pati dejama.”

„Vij, tētiņ, man dzeinīti Tievu tievu, garu garu, Ka varēju siliņā Priežu virsu lidināt.”

„Smalku skuju priedit dēju Tīrumiņa maliņā, Tur bitite ielīgoja Ar to vasku riteniti. No ta vasku riteniša Naudiņā iekūlos,”

„Aizko zila, aizko melna Dravenieka līgaviņa? Aizto zila, aizto melna, Ka neguļ dienavidu.”

„Šūn, bitīte, ko šūdama, Šūn man vaska kamaniņas: Ka es varu ciemā braukt, Atvest daiļu līgaviņu.”

„Upe, upe, Gauja, Gauja, Valdi savu straujumiņu: Daža laba mātes meita Noraud savu arājiņu.”

„Strauja, strauja upe tek Gar bāliņa namdurvīm. Eita, brāļi, raugaties, Ko ta strauja upe nes. Ta nes zaļu ozoliņu Ar visām bititēm.”

„Ozoliņi, zemzarīti, Kam tu augi lejiņā? Upē tavas zīles bira, Garām jāja dravenieki.”

„Dēju priedi, dēju egli, Vēl izdēju ozolīnu; Skudrai priede, dzenim egle, Bitei vēra ozolīnis.”

„Vai, Dieviņi, nevar vairi Ni rociņu pacilāt: Div' eglites nodzeniju, Trešu āra ozoliņu.”

„Gara diena bāliņami, Gar egliti dzenejot, Tautu meita, ne māsiņa, Vēli nesa launadziņu.”

„Nebēdā, bāleliņi, Ka paliksi parādā: Silā viena šmuidra priede, Tā parādus aizmaksās.”

„Nenāk meitas pie manim, Teic manim daudz parādiņ'. Viena priede siliņā, To parādu maksašu.”

„Bitenieka līgaviņa Tek gar sētu dziedādama: Vaska kurpes kājiņā, Ziedu cimdi rociņā.”

„Atenieši vella bērni, Bitit' meta ūdenī. Skrej, bitit, žāveties Manā rožu dārziņā.”

„Ganiņš kliedza, ganiņš brēca: Bitīt' rožu dārziņā! Paši gani nobradāja, Uzmet vainu bitītei.”

„Vai, bitīte, nezināji Manu jaunu rožu dārzu: Aiz upītes lejiņā, Istabiņas galiņā.”

„Strauja, strauja upe tekGar bāliņa namdurvīm:Ne tur var laivu laist,Ne kumeļu dzirdināt.”

„Strauja upe, balti oļi, Vidū kuplis ozoliņš; Straume nesa ozoliņu Ar visām bitītēm.”

„Nevar vaira, nevar vaira, Jau varīte pievarēta; Nevar vaira laivā braukt, Jau Daugava izsusēja.”