Krājums

„Katrai dienai ir uzliesmojums. Ja tu visu dienu esi gājis un neesi to redzējis, tad gaidi. Nemirkšķini acis.”

„Klausies, kā pasaulē klusi cilvēks pēc cilvēka sauc.”

„Mums šajā dzīvē visa pietiek, mums tikai laika nepietiek.”

„Ar degošām kurpēm es steidzos pa tagadni pāri!”

„Nepietiek piedzīvot, Vajaga pārdzīvot. Nepietiek pārdzīvot, Vajaga izveidot. Vajaga prast Slēgumu rast, Dzīvei jaunas iespējas dot.”

„Kas valkīru grib bildināt, Tam vajag spēt caur uguni jāt.”

„Mēs visi melos ietīti Kā zīda tīklos zirnekļi.”

„Vienreiz tik pasaule gūstama, Tik plaša kā karaļvalstība, – Tik jaunībā...”

„Darbs – mūsu dzīvība, Drosme un brīvība, Topiet jūs Latvijai Pamats un spēks!”

„Ko neizteic vārdos, izsaka klusums.”

„Dziesma nedziest, kamēr kāds to atceras.”

„Es visu mūžu skatos uz mūžību un neredzu, ka viņa ietu vispār.”

„Aizies kā nelaiķis viss, kas tev bijis īss. Mūžīgais neaiziet, kaut gan to grūti saprast.”

„Ir tikai viena Latvija un citas nav nekur. Tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm, kas kopā tur.”

„Mūsu tēvi te cieta, mūsu asins te lieta, viss, viss pie šīs zemes simtu saitēm mūs sien.”

„Ir maza Latvija, ij tad, kad viena, priekš divām Latvijām mums zemes trūkst. Kā bērns no vienas mātes dzimst, ne divām, tā mums ir viena māte Latvija.”

„Mūsu asinis šī zeme, mūsu valsts un brīvā slava. Tādu cilvēku, kā mums ir, tādu pasaulē vairs nava.”

„Laternu dzeltēnās omletes gulēja peļķēs. Lietus skaitīja ķiršus nomales dārzos, spēlēja bungas uz lapām un meta kauliņus kanāļa ūdeņos.”

„Es nepastāvu, es esmu kā saule, Es tūkstoš krāsās pār zemi laistos – Bet manā visumā spīd un dzīvo viss.”

„Lai katra dzīve būtu dabiska, sevī pilnīga un slēgta savā lokā, kā ozolā dzīvo pilnam savu dzīvi, kā laiku puķe.”