Krājums

„Ai zaļais ozoliņ, Tavu smuidru augumiņu: Simtu asu dzeini vilku, Vēl nesniedzu virsotnīti.”

„Gludi galvu saglaudīju, Mežiņā tecēdama, Lai bitītes nemetas Manu matu galiņāi.”

„Skan mežiņis rītā agri, Skanēj' sebu vakarā, Dienas vidū neskanēja, Tad bitite ābulā.”

„Sasadzīra div' bagati Ziemu ciest, nesasalt: Bitit' koka namiņā, Rudzits zemes gabalā.”

„Ko darīji, bāleliņ, Visu dienu siliņā? -Bitītēm namu daru, Lai tās ziemu nesasala.”

„Skrej, bitite, kur skriedama, Skrej pie manis ziemu mist, Es tev došu laukmalā Sav' praulaiņo ozoliņu.”

„Bitītei, meitiņai, Tām divām rudens nāk: Meitiņ' nesa miltu vāku, Bitīt' vasku ritenīt'.”

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”

„Dimdi, dimdi, ozoliņi, Visi tavi zari dimd, Visi tavi zari dimd, Visas zaru pazarites.”

„Izcēlu ozoluPlāniņa vidūAr visi zariņi,Ar pazarīši. Punktejies, ozoliņ, Sudrabiņa punktitēm, Rītā jās dravenieki, Visiem kapļi mugurā.”

„Es atradu div' bitites Silēi alu brūvejot; Dod, bitite, nodzerties Zaļā ziedu krūziņā.”

„Jūra šņāca, jūra krāca,Ko tā bija norijusi?Saules meitas mazgājās,Iekrīt zelta gredzentiņš.Kas varēja to darīt -Vidū jūras kaudzi mest?To darīja Dieva dēls,Saules meitu precēdams.”

„Kam tie kalni, kam ielejas, Kam zaļie ozoliņi? Dievam kalni, Laimai lejas, Bitei zaļi ozoliņi.”

„Tīk man, tīk tīrumāTīk mežiņa maliņāTīrumā rudzi, mieži, Mežā vaska ritenītis.”

„Lec, saulīte, rītā agri, Sildi meža galotnītes: Bāliņam rokas sala, Meža galus līdzinot.”

„Šūn, bitite, ko šūdama, Šūn man vasku kamaniņas, Lai es varu mežā braukt Priedēm zarus līdzināt.”

„Pļāvējiņi, bāleliņi, Kam jūs pļaujat āboliņu: Āboliņam zieda laiks, Bitītēm medus laiks.”

„Štuki, lieli brīnumiņi, Bite gāja ubagos: Ziedu cimdi rociņā, Vaska kurpes kājiņā.”

„Ai baltais āboliņ, Kamdēļ šogad vēlu ziedi? Nebūs medus bitītēm, Ne vainaga meitiņām.”

„Skrej, bitīte, ziedu ņemt Eņģevēra siliņā: Nu zied visi eņģevēri, Eņģevēru pazarītes.”