Krājums

„Sīli, sīli, būs tev tiesa, Kam siliņu dedzinaji: Bāliņam sadeguši Trīs rakstiti ozoliņi.”

„Vilkam labi, vilkam labi,Ne tam ratu ne ragavu.Paņēmies āža ragu,Iet pa silu taurēdams.”

„No tālienes es pazinu,Kāds vilkam mundieriņš:Zili, īsi kamzolīši,Melni samta zābaciņi. Ar vilciņu Rīgā braucu”

„Vilciņš savus zābaciņusNiedrainē balināja,Niedrainē balināja,Rāviņā noskaloja.”

„Lieli vilki, mazi vilkiVāvuļot vāvuļoja:Lieli vilki ī - ī - ī,Mazi vilki ņigu, ņegu.”

„Bitīt' Dieva kalponīte, Dievam dara gaišumiņu: Pati sēd ozolā, Sveces deg baznīcā.”

„Lieli vīri, stipri vīri, Ko devāt Dieviņam? Bitīt' maza darbiniece, Dievam deva gaisumiņu.”

„Skrej, bitite, loki spārnus, Aiznes vasku Vāczemē: Tur piedzima Dieva dēls, Tam vajaga gaišumiņa.”

„Lieta, lieta liepiņā,Lieta liepas zariņā:No liepiņas pūru taisu,No zariņa - pūra vāku.”

„Staigā viegli, tautu meita, Pa liepiņas lapiņām: Mans brālītis, dravenieks, Liepā guļ dienasvidu.”

„Atminati, jaunas meitas, Kas bij liepu dārziņā? Lācīts kāpa liepiņāji, Medutiņu gribēdams.”

„Uz kalniņa ozoliņš, Ozolā dzirnaviņas; Bitītei viegli spārni, Tā var viegli ritināt.”

„Zinu, zinu, bet neteikšu, Kas ozola dobumā: Bitīt' taisa vaska pūru Mazajiem bērniņiem.”

„Ķis, kaziņa, kārklu grauzt, Negrauz āra ozoliņu: Lai stāv āra ozoliņš, Kur bitītei uzmesties, Kur bitītei uzmesties, Kur vējiņam atpūsties.”

„Es atradu ganīdama Birzē kuplu ozolīnu; Auni kājas, mans brālīti, Būs bitītes iešuvušas.”

„Ai, bitite vīvaliņa, Kur mēs abas vīvinam? Vīvinam ozolā, Jaunu puišu dējumā.”

„Kam tie kalni, kam tās lejas, Kam tie kupli ozoliņi? Rudziem kalni, miežiem lejas, Bitēm kupli ozoliņi.”

„Ozolītis, zemzarītis, Kupls auga līdumā; Cik dravnieku garām gāja, Tik pacēla cepurīti.”

„Zinu, zinu, bet nesaku, Kur aug zaļi ozoliņi: Aiz kalniņa ozoliņi, Ciemā jauna dējējiņ'.”

„Es nocirtu pagalmā Tēvu tēvu ozoliņu; No celmiņa kokles šķēlu, No zariņa stabulītes, No tā paša viducīša Bišu dravu iztaisīju.”