Krājums

„Labāk ar aitu mežā braukt, nekā ar muļķi runāt”

„Bāba gudrāka rudenī, nekā vīrs pavasarī”

„Šis niecīgais, muļķīgais prieks tev laimes šeit nevar dot.”

„Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kurš mēdz būt muļķis.”

„Dzīves pamatlikums — nekad nevajag strīdēties ar cilvēku, kurš saloka tavu izpletni.”

„Ja tu strīdies ar idiotu, visticamākais — viņš dara to pašu.”

„Nekad nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojies kā idiots.”

„Domāju es domas dziļas, kādēļ laime mani nīd; viss, ko daru, viss man viļas.”

„Es ienīstu visu svētulību un neticu tagadējai ticībai.”

„Nodzer prātu — prāts tik bēdu kaudzes ceļ. Muļķis tikai domas krātu, gudrais ellē viņas veļ.”

„Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts: tie galviņas nodur un dieviņam tic.”

„Tu liec man nespējamo spēt.”

„Es nepieminu ļaunu.”

„Ja maize izkrīt no rokām, cilvēks to nav pelnījis.”

„Ja paēdis nopūšas, tiek apkaitināts Dievs.”

„Kas svilpo, tas velnu sauc.”

„Nedrīkst ar pirkstu rādīt uz mēnesi — nopūst pirksts.”

„Mēnesim nedrīkst rādīt mēli — tas rādītāju uzraunot pie sevis.”

„Čali, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti!”

„Ja pavasarī pirms koku ziedēšanas krīt lietus, tas lupatu lietus — labībai nepavisam nav izdevīgs”