Latvju daina

„Kur, bitītes, jūs ietit, Liela drūzma dziedādam'? -Iesim vaska ceļu liet, Dravinieka meitu ved.”

„Ko, bitīt, tu raudāji, Rožu ziedu locīdama? -Vējš nolauza ozoliņu Vaskotām lapiņām.”

„Cīrulis dziedāja,Vasara nāca;Cep, māmiņ, kukuli,Es iešu ganos.Ja cepsi lielu,Tad dzīšu tālu;Ja cepsi mazu,Pie vārtiem ganīšu.”

„Dūmi kūp meži deg, Kas tos mežus dedzinaja? Bitit mežus dedzinaja, Klajumiņu gribedama.”

„Dūmi kūp, sili deg, Bite tek raudadama; Niraud gauži tu, bitite, Neba tavi nami deg.”

„Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.”

„Atskrien bitit' raudadama, Sak', ozolis nodegot. Skrien, bitit, nemelo, Gruži dega siliņā.”

„Skrej, bitite, lauz galviņu Degošā siliņā, Kam tu manu dējoliti Skabargainu nosmādeji.”

„Es iekūru jāņuguniPašā kalna galiņā,Lai redzēja Jāņa bērni,Lai tie nāca sētiņā.”

„Nevienam es neteikšu, Ko atradu ganīdama; Bāliņam vien pateikšu, Bites dzied ozolā.”

„Dziedi, dziedi, zemes bite, Mana tēva dābolā: Nu ziedēja kupla liepa, Lauku malu magonītes.”

„Skaisti dzied sīki putni, Pazarēs sēdēdami; Skaisti dūc tā bitīte, Kas nes saldu medutiņu.”

„Jaunas vīzes apsaāvis, Silā gāju dores dēt; Meža Mika nolūkoja, Saldu medu iecerēja.”

„Ceļatiesi kājiņāsi, Veci bišu bitenieki, Nu dziedaja jūras gaiļi, Nu ezara gaigaliņas.”

„Bite šūnas piešuvusi Rīgas torņa galiņā; Skrien, bitīt, šai zemē, Šeit rakstīti ozoliņi.”

„Bišu tēvs priecājās, Šogad laba vasariņa, Šogad laba vasariņa, Medutiņa nepietrūka.”

„Tautas mani laukā ņēma, Aizved meža maliņā, Cerē mani nemākam Dižus mežus trīcināt.”

„Ap meteni slaiži laižu, Lai liniņi gari aug; Ap lieldienu šūpojos, Lai telites barojàs.”

„Mārtiņam vīzes pinu I aukliņas darināju: Mārtiņš manas govis gana Visu garu vasariņu.”

„Saules meita, Saules meita, Mazgā baltu liepu galdu: Rītu jās Dieva dēli Liepu galdu rībināt.”