Latviešu ticējums

„Ja muti mazgājot dzeguze aizkūko, tad smird dvaša”

„Ja dzeguze aizkūko cilvēku neēdušu, tad tas cilvēks visu gadu ir slimīgs”

„Ja neēdušu dzeguze "aizkūko", tad apstājas augšana”

„Ja dzeguze jaunā mēnesī aizkūko, tad visu vasaru jāslimo”

„Ja dzeguze aizkūko bez naudas, tad būs tukšs naudas gads”

„Kad dzeguzi pirmo reiz dzirdot kukojam un ja nauda esot kabatā, vai arī maize, tad esot bagāts”

„Ja dzeguze tukšā dūšā aizkūko kādu cilvēku, tad tas ir aizmāršīgs”

„Ja dzeguze aizkuko, tad kļūst aizmāršīgs”

„Ja dzeguze kūko, tad nedrīkst nospļauties, jo tad visu gadu tecēs siekalas”

„Ja no rīta iziet ārā neēdis un dzird dzeguzi kūkojam, tad guļot tek siekalas”

„Ja dzeguzi dzird tad, kad nav ēdis, tad tanī gadā nebūs ko ēst”

„Kad ejot dzird dzeguzi kūkojam, tad esot ceļinieks”

„Ja dzeguze aizkūko no rīta, kad vēl nav ēdis, tad paliek slims”

„Ja dzeguze neēdušu aizkūko, tad cilvēkam tai gadā būs jāvārguļo”

„Ja pirmo reiz dzeguzi dzird neēdis, tad dilonis piemetīsies”

„Ja kāds nav ēdis un dzeguze kūko, tad tas saslimst vai arī nomirst”

„Ja pirmo reizi dzeguzi dzirdot nav klāt ne maizes, nedz arī naudas, tad tanī pašā gadā jāmirst”

„Ja nav no rīta nekā ēdis un ja dzeguze aizkūko, tad kaut ko vērtīgu pazaudēs”

„Ja dzeguze ienāk pie mājām ābeļu dārzā un kūko, tad tai gadā viens no tās mājas cilvēkiem mirst”

„Ja dzeguze pavasarī aizkūko neēdušu, visu gadu pusbadā būs jādzīvo”