Latviešu ticējums

„Ja uguns krāsnī čīkst, tad viesi būs”

„Kad knauši vakaros kož un spiedz, tad gaidāms lietus”

„Ja kniši vakaros kož, tad līs lietus”

„Kad sienā kokgrauzis grauž: tik, tik, tik, tad kāds tai mājā mirs”

„Ja mājā vērpj mārgrietiņa, tad kāds mirst”

„Kad kokgrauzis sienā tikšķina, tad tai mājā kāds mirs”

„Kad mājā, īpaši klētī, dzirkalis kala, tad domāja, ka kāds mirs”

„Ja ziemu sniegs aplauž kociņus, tad toziem daudzi mirs”

„Ja kokiem lapas nelaikā nosarkst, tad mājā kāds mirs”

„Ja mežā koki sāk šņākt, tad sagaidāms lietus”

„Kad kokiem galotnes šalc, tad gaidāms lietus”

„Ja ziemā koki apledojuši un no sava smaguma lūst, tad tāpat nelaime lauzīs cilvēkus”

„Ja grūta sieviete pie durvīm klausās, tad viņai piedzem kurls bērns”

„Ja kļavas pirmās rudenī sārtojas, tad mājā būs kāzas”

„Ja rudenī kļavi nosarkst; tad tai mājā būs kāzas”

„Ja sapnī redz kļava lapas lasām, tad būs līķa drēbes jācilā”

„Ja jaunā klētī, kas tikko uzbūvēta, ieiet pirmo reizi ar maizi vai labību, tad klētī dzīvos daudz peles. Klēts sapnī”

„Kad saimniekam sapnī izput klēts atslēga, tad nomirst sieva, saimniece”

„Kad cilvēks vai lops klibo, tad ap slimo kāju apsien sakaltētu čūsku. /Etn”

„Ja vakarā klijāni augstu lido un kliedz, sagaidāms lietus”