Latviešu ticējums

„Tos traukus, no kuriem ir veļi ēduši, nedrīkst mazgāt ar akas ūdeni, jo tad šis ūdens būs rūgts un nelietojams”

„Lai svētība pa durvīm neizietu, nedrīkst slaucīt maizes drupatas no galda zemē”

„Bērnu uz baznīcu kristīt vedot, iedod līdz lupatiņā sāli un maizi, lai dzīvē viņam to netrūktu”

„Trīs baltus driģeņa ziediņus ieliek maizē un dod govīm vēršu vadāšanai”

„Zaļo ceturtdienu un Lielo Piektdien nedrīkst skalus lauzt, jo tad lopi salaužas tai gadā”

„Ja mati iet nost, tad sagaidāmas lielas bēdas”

„Gavēnī jāsakrāj maizes sakašņi (abrkaši) un Lielās piektdienas rītā jāiedod govīm, lai tās nevarētu noburt”

„Meita paliek grūta, ja viņa maizi laiž krāsnī. Lai viņa tāda nepaliktu, tad viņai jāielaiž krāsnī ar pirmo kukuli diegs, kamī jāiemet trīs mezgli”

„Māņticīgi latvieši domājot, ka mēnešsērdzība ceļoties no tā, ka pie kristīšanas notikusi kāda nekārtība”

„Gavēņa laikā vajagot nest pīleņģus kūtī, jo citādi varot noburt lopus”

„Raganas jājot pa gaisu uz slotas kāta, vai arī uz bluķa”

„Lai atburtu apburto lopu, tad burvja matus vai savalkātu veļu vajaga sadedzināt un iedot apburtam”

„Burvju raganu nešļava rata rumbā jāiebāž un rumba upmalē jāuzmauc kādā kokā, kurš jāgriež riņķī, lai burvis, ragana atšaun asti, nomirst”

„Ja vēders sāp, tad vajaga atgulties uz muguras un uzlikt akmeni uz vēdera, tad vēders vairs nesāp”

„Ja vakariņās izēd tukšu bļodu, tad otrā dienā būs jauks laiks”

„Ja gavēnī nosprāgst kāds teļš jeb cits mājas lops, tad tā gaļu sakapājot un iznēsājot pa nāburgiem, lai arī tiem notiktu tāds pats ļaunums”

„Kam liels miegs, tam vajag dzert to ūdeni, ko zirgs dzerot 3 reiz izlaiž no mutes”

„Jāņu rīts ir raganu buramais laiks; tad tās skrienot apkārt pa mājām un ganībām, burdamas lopus un cilvēkus”

„Māņu upuri, kas senāk nesti Rūjienā Bērtuļa naktī, ir jau atmesti”

„Izslauktais piens nav jārāda pretimnācējiem, bet jāslēpj, lai tie to nenoburtu”