Latviešu ticējums

„Uz kārpas vajaga uzspiest uguns puķes sulu, tad tā noiet”

„Labībā vajaga spraust lielu un kuplu meiju, ka tikko labība ir nosēta, tad tā arī augs tāda pati liela un kupla”

„Putras katlu noceļot no uguns, vajag apslaucīt tā malas, tad saime ilgi pastāv”

„Jauna gada naktī zirgi runā. Zirgu stallī tad var noklausīties, ko viņi saka, kuru nākamgad uz kapsētu vadīs”

„Mājā pārbraukuši kūmas steidza bērniņam ātri noģērbt tās drēbes, kurās tas pie kristīšanas bija ģērbts, lai tas vecs nepaliekot”

„Veca gada vakarā visiem mājas ļaudīm jānoliek katram savs sāls gabals zināmā vietā. Ja kāds gabals tiek slapjš, tad jaunajā gadā tam jāmirst”

„Kad pa Jorenu ved lopus uz jaunu mājas vietu, tad aizvedis paņem pelnus un ieberzē govij pierē, lai tā nebēgtu apakaļ uz veco māju”

„Lai iznīdētu brusakus, tad liek kādus līdzi mironim uz kapsētu vedot”

„Bērēs bēriniekiem ar egles zariem jāpeŗot mājinieki, lai tie mirtu ziemā, ne vasarā”

„Jurģa dienā nevajag nekā nest no meža mājās, tad atnesot skudras”

„Mārtiņa dienā vēl priekš kādiem gadiem nesuši uz riju vecīšam vai mājas garam biezy putru. Ja putra bijusi izēsta, tad tā garam patikusi”

„Govi vedot uz pilsētu, jā izņem no govs nagu starpas netīrumi, jāietin lupatiņā un jāiebāž kabatā, tad govs iet bez dzīšanas”

„Kad, no mājām ārā braucot, zirgs tur atstāj mēslu čupu, tad būs laimīgs brauciens”

„Kad maizi liek krāsnī, tad beidzamā sauja miltu jāizmet atmuguriski pa logu. Tad prusaki iziet”

„Nabadziņu nekad nevajaga aizlaist tukšā, tad mājā netrūks svētības”

„Lai mājas mātei dēlu, vīru jeb brāli slikti ļaudis nepavestu uz neceļiem, tad viņai jāsviež tiem ar cūkas mēsliem pakaļ”

„Kamēr mironis ir mājā, tikmēr nekurina pirts, neslauka istabas, nemazgā drēbju un nesukā galvas”

„Kas aiz durvīm klausoties, tas paliekot kurls”

„Lai pasargātu lopus no lietuvēna, uz kūts durvīm jāuzvelkot trīs lietuvēna krusti”

„Kad no ciema mājās ejot atstāj citus pie galda ēdot , tad atrod mājās plūcamies”