Latviešu ticējums

„Ja vakarā lauž skalus, tad jēriem ausis noļukušas”

„Ja gultā guļot nošķaudās, būs viesis”

„Pavasari, kad putni pārojas, nevar bērnu šķirt no krūts”

„Bērnu nešķir no krūts rudeni buku laikā, t.i.kad aitas sāk tecēties, un pavasari, kad puķes zied”

„Ja bērnu no pupa šķir, kad kokam nav lapu, vai uz zemes nav sniega, tad bērns daudz drēbju plēsīs”

„Ja grūta sieviete par ilksi kāpj, tad bērnam būs varžiņa ap kaklu”

„Kad grūta sieva, drēbes mazgādama un drēbes gabalu no ūdens nogriezdama, to iekož zobos, tad bērns sliekājot”

„Ja siļķi sāk no astes ēst, tad dzert negribas”

„Ja sīpolus dēsta rītā bez saules, tad viņi augs vairāk virs zemes, bet ja vakarā, tad augs zemē”

„Ja ēd dzīvnieka sirds pašu galiņu, tad ēdājs paliks sirdīgs”

„Buldurjāņu novārījums dzerams pret sirdskaiti”

„Ja vāja sirds un nervi, tad izrok balderjāņa sakni. To izžāvē, saberž un izmērcē degvīnā. Tas stiprina kā sirdi, tā arī nervus”

„Kad ir tāds sienlaiks, ka var visas pļavas labi nopļaut, tad līdz pavasarim viss siens tiks sabarots, būs gara ziema. /Atbalss k”

„Ja pa sapņiem sienu redz vai ved, tad sniegi nāk”

„Ja kāda sieva, ieraudzīdama ugunsgrēku, pieliekot roku pie vaiga, tad no viņas dzimušajam bērnam tiekot sarkans bleķis tanī pašā vietā”

„Kad māte dabūšot no zaķa sarauties, bērnam būšot pušējas lūpiņas. Bet sarāvējās lai tikai skatoties uz pašas nagiem”

„Kad sieva tādu ļaužu sabīstas no ugunsgrēka un pieķer sev kaut kur pie miesas, tad bērnam tai vietā būs sarkans pleķis”

„Ja ir ugunsgrēks un sieviete pieķer sev kaut kur pie miesas, tad viņas kādam bērnam tai pašā vietā būs arī tāds sarkans pleķis”

„Ja sērmaukšas pavasarī grimst ūdenī, tad būs labs siena laiks”

„Ja pīlādžiem daudz ogu, tad nākošo rudeni laba kviešu raža”