„Mākslinieka dzīves traģēdija ir tā, kad viņš sevi nepiepilda; un, jo vairāk viņam ir dots, jo dziļāka šī traģēdija, ko citi nemaz nevar aptvert.”

„Vēl gaida uz tāliem braucieniem Mana laiva iekš klusas jomas, Starp citiem nākotnes sūtītiem Es nezinu vēl savas lomas, Bet gan pie tādiem piederu es, Kuru sapņus pāraug domas.”

„Skaista ir dzīve, kas šalko un puto, un kūso, tukšoto trauku arvienu no jauna smeļ.”

„Ja mīla ir uguns, pat debesu uguns, tā prometejiskā dievības dzirksts, zemē nomesta, tad tā taču nav sadegšanai, bet lai starotu un dotu gaismu.”

„Mīla ir kā plīvojoša liesma, Kas vienmēr jauna jāuzkur, Lai, pelnos plokot, neizdzistu bāla.”

„Tā ir tev reiz diena ausīs! – Tā tu arī, tā tu arī Savas važas salauzt vari.”