Krājums

„Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.”

„Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.”

„Lieldienās mazgājas tekošā ūdenī rīta saulē, lai būtu skaists un vesels visu gadu.”

„Ja meita Lielajā dienā dos puisim piecas olas, tas nozīmē — jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!”

„Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu.”

„Ķekatniekus aicināja uz kūti, dārzu un līdumiem. Katrā vietā bija jāpadanco, jāuzdzied, tad ticēja, ka nākamgad it visā veiksies un būs laba raža.”

„Ziemassvētku naktij piemita īpaša maģija, tāpēc, lai piesaistītu labklājību un veiksmi, to izmantoja zīlēšanai un rituāliem.”

„Lieldienās jāšūpojas augstu, tad lini augs gari.”

„Lieldienās jāšūpojas, lai odi nekostu.”

„Lieldienās jāēd olas ar sāli, lai nemelotu.”

„Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem, lai nākamais gads būtu bagāts un auglīgs.”

„Lai nākamais gads būtu labs, galdu ar ēdieniem un dzērieniem pa nakti nenovāca, jo ciemos nāca veļi.”

„Ziemassvētkos dāsni baroja lopus, lai nākamajā gadā tie būtu svētīti.”

„Bluķi visa saime vilka apkārt mājai, lai savāktu visu slikto, kas pa gadu sakrājies, un tad augstu kalnā sadedzinātu.”

„Ķekatnieki gāja no mājas uz māju, lai nestu svētību un labklājību. Ticēja, ka ar klaigāšanu, dziesmām un dejām tie aizbaidīja ļaunos garus un tumsu.”

„Budēļus visur laipni sagaidīja, bagātīgi pacienāja un apdāvināja, jo tas solīja svētību tam namam un ģimenei, kurā budēļi ciemojās.”

„Jāņa dienā meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ izprecēs, ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgaida.”

„Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.”

„Jāņa dienā vajaga vārtus pušķot, lai izdodas laba un kupla labība.”

„Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.”