Krājums

„Miķeļa rītā nav jākuļ, jo tad peles klausās un, kur dzirdot kuļam, tur aiziet ziemā dzīvot”

„Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib”

„Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas”

„Miķeļi bija pēdējais laiks, kad vasarā nolūkoto meitu var bildināt un dzert derības — pēc Miķeļiem bildināšana jāatliek uz citu gadu”

„Kad pirms Miķeļiem nobirst kokiem lapas, tad pirms Jurģiem jau liela zāle — būs silts un agrs pavasaris”

„Lietus Miķeļos vēsta siltu ziemu”

„Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji”

„Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā — ja to traucē miera periodā, nākamajā gadā nav gaidāma raža”

„Ja Pirmajās Lieldienās līst, tad govis dos daudz piena un katru svētdienu līdz Vasarassvētkiem būs lietains laiks”

„Ja Mārtiņos kokos ir zaļas lapas, Vasarsvētkos to būs maz”

„Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi vai gaili”

„Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu”

„Ja Mārtiņos ir jauks un skaidrs laiks, ziemā būs liels sals”

„Šūpoles pēc Lieldienām jāizjauc un jāsadedzina, lai raganām nebūtu kur šūpoties”

„Ja Mārtiņos ir sals, Ziemassvētkos būs silts laiks”

„Ziemassvētkos zem traukiem uz galda jāsaliek maizi, atslēgu, gredzenu, naudu, smiltis — kas izvelk maizi, būs pārticis; atslēgu — būs saimnieks; gredzenu — apprecēsies”

„Lieldienās ar olām jāiet kauties — kuram stiprāka ola, tas ilgāk dzīvos”

„Lieldienas: kas Lieldienu olas ēd bez sāls, tas visu vasaru melos”

„Ja pirms Ziemassvētkiem ir putenis, tad būs labs gads”

„Ziemassvētkos gardi kārtīgi jāpabaro mājas kaķis un jālaiž sildīties, kur tas vēlas. Ja kaķis murrās — tad mājās visu gadu nāks svētība”