Krājums

„Lieldienās jāšūpojas, lai odi nekostu.”

„Lieldienās jāēd olas ar sāli, lai nemelotu.”

„Ziemassvētku vakarā deviņas reizes jāēd un galdā jābūt divpadsmit ēdieniem, lai nākamais gads būtu bagāts un auglīgs.”

„Lai nākamais gads būtu labs, galdu ar ēdieniem un dzērieniem pa nakti nenovāca, jo ciemos nāca veļi.”

„Ziemassvētkos dāsni baroja lopus, lai nākamajā gadā tie būtu svētīti.”

„Bluķi visa saime vilka apkārt mājai, lai savāktu visu slikto, kas pa gadu sakrājies, un tad augstu kalnā sadedzinātu.”

„Ķekatnieki gāja no mājas uz māju, lai nestu svētību un labklājību. Ticēja, ka ar klaigāšanu, dziesmām un dejām tie aizbaidīja ļaunos garus un tumsu.”

„Budēļus visur laipni sagaidīja, bagātīgi pacienāja un apdāvināja, jo tas solīja svētību tam namam un ģimenei, kurā budēļi ciemojās.”

„Jāņa dienā meitām vajaga kroni sviest gaisā. Ja meitas krītošo kroni pašu saķer, tad mīļākais tūliņ izprecēs, ja izrauj tikai puķi, tad vēl būs jāgaida.”

„Kad Jāņa nakti zirgus atstājot ganībās, tad ar tiem jājot lietuvēni un raganas.”

„Jāņa dienā vajaga vārtus pušķot, lai izdodas laba un kupla labība.”

„Ja Jāņos līst lietus, tad slapja vasara.”

„Jāņu vakarā saplūc zāles un iet līgot. Zāles samet Jāņu mātei un tēvam virsū. Zāles istabā paliek visu Jāņu dienu, jo pa Jāņiem istabu neslauka, lai svētība paliek mājā.”

„Lai aizsargātu lopus no raganām, Jāņu naktī kūts durvis jānosprauž ar nātrēm.”

„Jāņu vakarā visās ēkās jāiesprauž pīlādži, lai pērkons neiespertu.”

„Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst, lai govīm svētība pieliptu.”

„Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.”

„Jāņu nakti nevajag gulēt, lai odi nekož.”

„Miķeļos ar pīlādžu koku jābada visur, kur ir žurkas — un jāsaka: ej uz kaimiņu mājām, tur vairāk ko ēst”

„Ja Lieldienās vardes iet pāri ceļam, sagaidāma lietaina vasara”