Krājums

„Laikā no Mārtiņiem līdz pat Ziemassvētkiem ģimenē jāstāsta pasakas, tad labi aug un barojas lopiņi.”

„Mārtiņdienā galdā jāceļ plāceņi, medus, alus un gailis. Tad ģimene dzīvos labklājībā un neslimos.”

„Ja Mārtiņos kokos un krūmos vēl ir redzamas zaļas lapas, tad pēc gada Vasarsvētkos kokos būs vēl maz lapu.”

„Ja Mārtiņdienā uz māju jumtiem daudz sniega, tas nozīmē — būs gara ziema.”

„Simboliski pēc Mārtiņdienas vārti vaļā ir ziemai. Ja to laikā arot zemi, tad nākošu gadu nav gaidāma raža.”

„Mārtiņdienā beidzās klusais veļu laiks un sākās jautrais budēļu laiks. Ticēja, budēļi nes svētību, tāpēc bija gaidīti visās sētās.”

„Lieldienu rītā jāiet ārā pirms saullēkta un jāsveicina saule, tad visu gadu būs laime un veselība.”

„Olas ir saules simbols — Lieldienas ir pavasara saules uzvara pār ziemas tumsu.”

„Ja Mārtiņdienā apmācies laiks, janvārī būs stipras salnas.”

„Ja Mārtiņos ir daudz sniega, būs laba rudzu raža.”

„Mārtiņdienā nedrīkst ļaut suņiem sētā riet, jo šajā vakarā pie galda nāk mieloties gariņi (veļi). Paēduši tie mājai dāvā labvēlību un svētību.”

„Ja Mārtiņdiena ir miglaina, visticamāk, ziema gaidāma silta.”

„Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par to.”

„Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.”

„Lieldienās mazgājas tekošā ūdenī rīta saulē, lai būtu skaists un vesels visu gadu.”

„Ja meita Lielajā dienā dos puisim piecas olas, tas nozīmē — jau sen uz tevi gaidu, nāc, ņem!”

„Par šūpošanu un šūpoļu kāršanu puiši dabūja olas, cimdu pāri, alu vai kaut ko tamlīdzīgu.”

„Ķekatniekus aicināja uz kūti, dārzu un līdumiem. Katrā vietā bija jāpadanco, jāuzdzied, tad ticēja, ka nākamgad it visā veiksies un būs laba raža.”

„Ziemassvētku naktij piemita īpaša maģija, tāpēc, lai piesaistītu labklājību un veiksmi, to izmantoja zīlēšanai un rituāliem.”

„Lieldienās jāšūpojas augstu, tad lini augs gari.”