Krājums

„Kad cērpot aita samieznas, atd būs aitiņa”

„Kad aitas nocērp, tad vilnu nedrīkst tūdaļ svērt”

„Kad aitas ar iekšām slimojot, tad tām vajagot iedot samaltu kaparu ar pienu”

„Kad aitām esot plaktis, tad aitas vajagot ganīt uz rudzu zāles”

„Kad aitām blaktis, tad tām vajagot dot cilvēku mīzalus”

„Ja aita pārlauzusi kāju, tad tai vajaga dot barībai līdzās sarīvētu kaparu”

„Ja aita kāju salauzusi, tad vajaga sarīvēt varu un iedot ar citu barību aitai”

„Ja aitas badās, tad gaidāms vējš”

„Kad aitas badās, tad vētra gaidāma”

„Kad aitas, nākdamas no ganībām, lēkā, tad tad gaidāms jauks laiks”

„Ja aitas cērp jaunā mēnesī, tad aug gara un mīksta vilna”

„Ja vecā mēnesī aitas cērp, tad tām aug plāna vilna, ja jaunā tad bieza”

„Ja aitas cērp vecā mēnesī, tad vilna aug īsa un bieza”

„Kad vecā laikā cērp aitas, tad neaug bieza vilna”

„Ja aitas cērp mēneša beigās, tad vilna tik labi neaugot”

„Ja aitu līdzeni (gludi) cērp, apprecoties būs viegla dzīve”

„Kad cērp aitas, tad jāvāra biezputra, lai aitām aug bieza vilna”

„Ja aitas cērp, tad tai dienā jāvāra biezpurtra, lai aitām aug bieza vilna”

„Ja aitas cērpot iegriež, tad jāvāra biezputru”

„Ja aitām nocērp astes galiņus, tad tām vairs neaug vilna”