Krājums

„Kuries, mana uguntiņa,Kad es labs kūrējiņš;Ne uguns nekuras,Kad nav laba kūrējiņa. Kā, bitīte, tu ieskrēji Degošā siliņā? Vai nebija āriņos Rakstīto ozliņu?”

„Sūtīt sūta meža bite Lauku bitei grāmatiņu, Lai ziediņu tā neņēma Degošā siliņā.”

„Dūmi kūp meži deg, Kas tos mežus dedzinaja? Bitit mežus dedzinaja, Klajumiņu gribedama.”

„Dūmi kūp, sili deg, Bite tek raudadama; Niraud gauži tu, bitite, Neba tavi nami deg.”

„Meži deg, dūmi kūp, Bite raud asarām; Neraud' gauži tu, bitīt, Niedres deg jūrmalā.”

„Atskrien bitit' raudadama, Sak', ozolis nodegot. Skrien, bitit, nemelo, Gruži dega siliņā.”

„Skrej, bitite, lauz galviņu Degošā siliņā, Kam tu manu dējoliti Skabargainu nosmādeji.”

„Es iekūru jāņuguniPašā kalna galiņā,Lai redzēja Jāņa bērni,Lai tie nāca sētiņā.”

„Ar degošām kurpēm es steidzos pa tagadni pāri!”

„Kas valkīru grib bildināt, Tam vajag spēt caur uguni jāt.”

„Ja mīla ir uguns, pat debesu uguns, tā prometejiskā dievības dzirksts, zemē nomesta, tad tā taču nav sadegšanai, bet lai starotu un dotu gaismu.”